Noziegumā var izdalīt divas puses – intelektuālo un gribas pusi. Šo otro cilvēka uzvedības pusi, kas aptver apzinātu prettiesisku darbību vai bezdarbību, nozieguma izdarīšanas veidu, apstākļus, vietu, laiku, nodarīto kaitējumu, pieņemts saukt par nozieguma objektīvo pusi. Ar to saprot personas arējo uzvedības ārējo izpausmi, kas rada vai var radīt bīstamas izmaiņas apkārtējā sabiedrībā un tās dzīvē. Nav iespējams pareizi izprast nozieguma izdarīšanas mehānismu neņemot vērā to, ka šo noziegumu izdara persona, kurai ir noteikti mērķi un kura darbojas sabiedrībā, starp citām personām. Taču nebūt nav jānorobežojas vienīgi ar psiholoģisko aaspektu aizmirstot to, ka tieši objektīvā puse (nozieguma) parādās kā reāls nozieguma subjekta mērķa atspoguļojums un, ka, beigu beigās, tieši nozieguma objektīvajā pusē parādās nozieguma galvenā sociālā īpatnība – tā sabiedriskā bīstamība. Var iebilst vienīgi pret to, ka tā tiek uzsvērta ši te nodarījuma sabiedriskā bīstamība, jo, vai pastāv vēl kāda cita bīstamība. Tāpēc turpmāk manā darbā noziegums tiks dēvēts par bīstamu nodarījumu.
…