Noziegumu un sodu salīdzinājums Hamurapi un Manu likumos

Senās Babilonijas valsts radās otrajā gadu tūkstotī p.m.ē., un Senās Babilonijas valsts rašanās pamatā bija Mezopotāmijas valsts iedzīvotāju ilgstošā dalīšanās sociālajās šķirās. Pirmās pilsētvalstis šeit sāka veidoties ceturtā gadu tūkstoša p.m.ē. beigās – trešā gadu tūkstoša p.m.ē. sākumā zemkopju patstāvīgo apmešanās vietu tiešā tuvumā. Tie bija zemkopības un lopkopības produktu apmaiņas centri. Lauksaimniecības un amatniecības uzplaukums veicināja Mezopotāmijas pilsētu attīstību un uzplaukumu.
Pilsētvalstīs aizvien izteiktāk sāka veidoties iedzīvotāju sociālās atšķirības, jo aristokrātisko dzimtu īpašumā nonāca arvien lielākas zemes platības. Lielo aristokrātisko dzimtu saimniecībās arvien plašāk sāka pielietot vergu darbu.
Pilsētās izveidojās vienkāršots pārvaldes aparāts, kurš sastāvēja no cilvēkiem, kuri nodarbojās ar sabiedrisko darbību, zemes īpašumu uzskaiti u.c. Veidojoties no kopienu pārvaldes aparāta, šis pārvaldes aparāts sāka pildīt jaunu sociālu lomu Senajā Babilonijā. Šis pārvaldes aparāts izveidojās par pilsētvalstu pārvaldes aparātu, kurš sāka pildīt daudzas pārvaldes funkcijas arī attiecībā pret citām kopienām. 1
Aizvien izteiktāk cilvēka tiesiskais statuss senajā Babilonijā kļuva atkarīgs no cilvēka nodarbes, brīvības, materiālā stāvokļa. Lai jaunais pārvaldes aparāts varētu veiksmīgi pildīt savas funkcijas, radās nepieciešamība veidot kaut kādas kopējas savstarpējo attiecību normas, kas regulētu iedzīvotāju savstarpējās attiecības (strīdi, mantiskās un īpašuma attiecības, noziegumu izdarīšana un sods par to u.t.t.).
…