Ukraina (dibināta kā Ukrainas Padomju Savienības Republika) robežojas ar Krieviju austrumos, Krieviju un Baltkrieviju dienvidos, Poliju, Slovākiju un Ungāriju rietumos, Rumāniju un Moldovu dienvidrietumos un dienvidos ar Melno jūru un Azovas jūru. Tās teritorija ir 603,700 kv.km un iedzīvotāju skaits ir 51,9 milj. Galvaspilsēta – Kijeva. Ogles, augļi, smagā industriālā tehnika ir galvenās eksporta preces. Ukrainas teritorija ir bijusi apdzīvota jau 30,000 gadus. Atrašanās vietas rezultātā Ukraina ir kā vārti uz Eiropu un tās agrā vēsture ir datēta Arābu, Grieķu, Rumāņu, kā arī Ukraiņu vēsturnieku piezīmēs.
Ukraina, kura bija zināma kā „Rus” līdz 16.gadsimtam (un no kura vārds Russia izcēlās 17gs.), kļuva par galveno politikas un kultūras centru Rietumu Eiropā 9.gs. „Rus” karaliste atrodoties Vanangu dinastijas vadībā un pateicoties tās izvietojumam Ziemeļrietumu reģionos sākot no Skandināvijas līdz Bizantijai un austrumu – dienvidos esot Eiropas tirgus ceļiem, kļuva par pasaules tirdzniecības punktu. „Rus” ietekme bija jūtama no Baltijas līdz Melnajai jūrai un no Volgas augšteces austrumos gandrīz līdz Vistela upei dienvidos. Ģimenes saites iekļuva daudzās Eiropas dinastijās. 988.g. kņazs Vladimirs adoptēja Kristianitu no Bizantijas. Ar to ieviesās baznīcas grāmatas rakstītas „Cyvillio” alfabētā, Mongolu iebrukums 1240.g. atnesa „Rus” karalistes sabrukums.…