Ojārs Vācietis "Si minors"

1.Kāds ir krājuma nosaukums?
Dzejoļu krājuma nosaukums ir SI MINORS, no latīņu valodas (kur meklējama šī vārda izcelšanās) tulkojot, tas nozīmē „mazāks”. Šī grāmata ir ar skumju skaņu – si minoru. Minors - tātad skumji muzikāla dzeja. Iespējams, dzejnieka mūža nogales priekšnojauta. Arī laikmeta smagums, ko izjūt dzejnieks, kā radoša personība, kā cilvēks, dzīvojot tālaika Latvijā.
„Si minors” ir pēdējā grāmata, ko izdod Ojārs Vācietis, vēl dzīvs būdams. Arī si minorā komponētajos skaņdarbos, kam pamatā ir drūma minora tonalitāte, galvenais tomēr nav bezcerīgums un skumjas, bet cilvēka dramatiskā un varonīgā cīņa ar dzīvi, kur izmisums mijas ar jaunas enerģijas uzplūdiem un uzvaras prieku. Manuprāt, krājuma nosaukums lieliski atbilst grāmatas saturam, jo dzeja ir liriska un skumja.
2.Kurā gadā krājums iznācis? Kā tajā atspoguļojas konkrētais laiks?
„Si minors” izdots 1982. gadā. Šajā krājumā iekļauta dzeja, kura sarakstīta no 1979. – 1981. gadam. Daudz dzejoļu ir par cilvēku savstarpējām attiecībām, par dzejnieka sajūtām, kā viņš izjūt pasauli un visu sev apkārt.
Dzejnieks, kam visaugstākā vērtība ir dzīvība, savā lirikā dod dvēseli vissīkākajam stiebram, visnecilākajam ziedam, vējam, kukaiņiem un citām radībām, tomēr centrā patur cilvēku, kuram jābūt dzīvības sargam un jāatbild par cilvēces esamību nākotnē. Viņa dzejas liriskais „es” ir uzņēmies pārvaldīt un virzīt sev atvēlēto laiku, nevis tam verdziski pakļauties. Jau vienā no pirmajiem krājuma dzejoļiem dzejnieks raksta tā: „Man šonakt sevī jānožņaudz gļēvulis.” …