Olaines pilsētas notekūdeņu bioloģiskās attīrīšanas iekārtu projekts

Latvijā apkārtējās vides, kā arī ūdenskrātuvju aizsardzībai un ūdens resursu racionālai izmantošanai jāpievērš lielu uzmanību, tādēļ, ka Latvija atrodas pie Baltijas jūras, kurā joprojām pastiprināti ieplūst slāpeklis un fosfors, kas veicina masveida aļģu savairošanos. Ūdenī strauji samazinās skābekļa saturs, tādējādi apdraudot zivju un grunts organismu izdzīvošanu.
Mūsdienu notekūdeņu attīrīšanas metodes, iekārtas un tehnoloģijas spēj nodrošināt ļoti augstu attīrīšanas efektivitāti un pasargāt ūdenstilpnes no piesārņošanas ar neattīrītiem notekūdeņiem. Latvija šajā jomā saskaras ar ļoti daudzām problēmām, galvenokārt ar kvalificētu darbinieku trūkumu un finansiālajām problēmām.
Ūdens hidroķīmiskā laboratorija (ŪKL) funkcija ir nodrošināt notekūdeņu attīrīšanas procesu, veikt novadāmo notekūdeņu kontroli, izpildīt apstiprinātas monitoringa programmas.
Bioloģiskā attīrīšanas ceha (BAC) funkcija ir Olaines pilsētas un rūpnieciskā rajona notekūdeņu attīrīšana atbilstošiem rādītājiem, kuri ir saskaņoti ar Lielrīgas Reģionālās Vides Pārvaldes izdoto ūdens lietošanas atļauju. 1.2. Tehnoloģiskās shēmas izvēle un tās pamatojums

Notekūdeņus var attīrīt mehāniski, ķīmiski, bioloģiski un dezinficējot. Lai palielinātu attīrīšanas efektivitāti, attīrīšanas metodes tiek kombinētas. Parasti notekūdeņus attīra mehāniski - bioloģiski.
Notekūdeņu mehānisko attīrīšanu izmanto kā attīrīšanas pirmo posmu. Ar to tiek samazināts ūdenī neizšķīdušo piemaisījumu daudzums.
Notekūdeņu mehāniskai attīrīšanai izmanto:
restes jeb redeles,
smilšu uztvērējus, jeb smilšķērājus,
primāros nostādinātājus.
Restes izmanto rupjo piemaisījumu atdalīšanai. Šajā projektā tehnoloģiskais process tiek apskatīts sākot no pieņemšanas kameras pēc notekūdeņu attīrīšanas uz restēm.…