Kursa darbs Pļavkopībā. Jelgava, 2007. – 20. lpp.
Tika vākti materiāli par nozīmīgākajiem lopbarības augiem – zālaugiem, jo zāles lopbarība ir dzīvnieku barības devas galvenā sastāvdaļa (vidēji 60-80%). Tieši zālaugi nodrošina mājlopus ar tiem nepieciešamo kokšķiedru, proteīnu, minerālvielām un vitamīniem, kā arī ar labām garšas īpašībām.
Kursa darbā apskatīju svarīgākos un vērtīgākos zālaugus lopbarībai:
• Austrumu galega (Galega orientalis) – visvērtīgākais taču vismazāk izmantotais;
• Lucernas (Medicago) – ļoti vērtīga un plaši izmantota;
• Āboliņi (Trifolium) – ļoti vērtīgs un vispopulārākais tauriņziedis.
Zaļbarību, sienu, skābsienu, skābbarību - var iegūt, ja šim nolūkam ir izmantots augstražīgs un pilnvērtīgs zālāju zelmenis.
Tauriņziežu iekļaušana zāļu sēklu maisījumos, ierīkojot pļavas un ganības, ļoti būtiski palielina proteīna saturu sienā un ganību zālē. LLU Augkopības institūta pētījumos konstatēts, ka āboliņa līdzdalība ganību zelmenī pat 15-20% apmērā palielina proteīna saturu lopbarības sausnā no 12-13% līdz 16-17%, tātad līdz līmenim, kāds ir pietiekams govju ēdināšanā. Palielinot tauriņziežu īpatsvaru zelmenī līdz 45-60%, proteīna saturs lopbarības sausnā pieaug līdz 19-23%. Bez tam uzlabojas proteīna sastāvs pēc neaizvietojamo aminoskābju satura.
Galega būtiski atšķiras no citiem tauriņziežiem ar lielu augumu (līdz 2m), bagātīgu aplapojumu (60-85%, atkarībā no attīstības fāzes) un proteīna saturu lapās līdz 30%. Turklāt galegas lapiņas žāvēšanas procesā nenobirst, to droši var izmantot gan siena, gan skābsiena gatavošanai.
Lucernas pumpurošanas sākuma fāzē satur aptuveni 25% proteīna, pilnas ziedēšanas laikā – 17-20%. Lucerna ir arī nozīmīgs neaizvietojamo aminoskābju avots. Pateicoties dziļajai un spēcīgajai sakņu sistēmai, sausuma periodos tā ir daudz izturīgāka nekā sarkanais āboliņš, līdz ar to vasarā raža ir stabilāka. Taču lucernai problēmas mūsu klimatiskajā zonā ir ar pārziemošanu. Tai ir vajadzīgs nedaudz siltāks klimats.
Āboliņi Latvijā ir vispopulārākais tauriņziedis un ir pazīstami jau no senseniem laikiem. No tiem var iegūt ap 12 t ha-1 siena ražu, ar labu apēdamību un 17% kopproteīna saturu tajā.
Lai iegūtu augstvērtīgas, stabilas un augstas ražas, tad šos tauriņziežus audzē gan mistros ar stiebrzālēm, gan tīrsējā. Tauriņziežu zaļmasā un sienā ir 2-2.5 reizes vairāk proteīna nekā stiebrzāļu zaļmasā un sienā.
…
