Add Papers Marked0
Paper checked off!

Marked works

Viewed0

Viewed works

Shopping Cart0
Paper added to shopping cart!

Shopping Cart

Register Now

internet library
Atlants.lv library
FAQ
5,49 € Add to cart
Add to Wish List
Want cheaper?
ID number:878775
 
Evaluation:
Published: 06.01.2020.
Language: Latvian
Level: Secondary school
Literature: 12 units
References: Used
Table of contents
Nr. Chapter  Page.
  Ievads    3
  Literatūras apskats    5
1.  Antīko Olimpisko spēļu izveide    10
2.  Antīko Olimpisko spēļu norise    13
2.1.  Antīko Olimpisko spēļu dalībnieki un apmeklētāji    13
2.2.  Antīko Olimpisko spēļu sporta veidi    15
2.3.  Antīko Olimpisko spēļu sacensību grafiks, programma    17
2.4.  Apbalvošana antīkajās Olimpiskajās spēlēs    19
3.  Antīko Olimpisko spēļu noriets    22
5.  Nobeigums    24
6.  Avotu un literatūras saraksts    26
Extract

Nobeigums
Olimpiskās spēles Senajā Grieķijā ir bijušas nozīmīgas un svarīgas. 1169 gadu laikā norisinājās 300 olimpiskās spēles. Tās spēja saglabāties neskatoties uz grieķu persiešu karu, dabas katastrofām un karadarbībām. Referātā tika izpētīta olimpisko spēļu būtība un attīstība Senajā Grieķijā.
Apkopojot iegūto informāciju , secinu :
1.Antīko olimpisko spēļu būtība un ideoloģija ir meklējama grieķu reliģijā un kultūrā. Sacensības bija reliģisko svētku sastāvdaļa. To centrā bija Zeva kults, kuram tika pakārtota spēļu programma. Spēles Svētajā vietā Olimpijā sākās ar upurēšanu Zevam, un būtībā tās bija nevis vienkārši sporta sacensības, bet gan cilvēku upuris dievam, kuram viņi veltīja savu spēku un enerģiju. Savukārt Zevs piešķīra uzvaru sevis izredzētam atlētam, kurš tādēļ tika uzskatīts par labāko grieķu vidū.
2. Grieķu atlētiem bija reliģija, viņu pašu harizma, slava un gods, līdz ar to agons kļuva par grieķu dzīves Galvenā motivācija neatņemamu un būtisku sastāvdaļu.
Olimpisko spēļu nozīme grieķu kultūrā sniedzas daudz plašāk pār kulta robežām, apskatot to arī sabiedrības kontekstā, proti, visi tie, kas pretendēja uz labāku vietu sabiedrībā, centās pierādīt savu krietnumu un pārākumu. Tas radīja slaveno agonālo garu - grieķu kultūras virzošo spēku . Šis gars radīja grieķu aristokrātiju ( aristoi – “vislabākie” ), t.i., tie, kam piemīt harizma un krietnums. Pierādīt to viņi varēja tikai sacensībās ar sev līdzīgiem pretendentiem uz šo statusu. Olimpisko spēļu laika uzstājās arī rakstnieki, dzejnieki, filosofi un burvju mākslinieki, kuri priecēja skatītājus, kamēr sportisti trenējās vai atpūtās.
Ar laiku , paralēli sabiedrības demokratizācijai, sacensību gars no aristokrātijas pārgāja uz citiem sabiedrības slāņiem. Ja atlēts konkrētajā disciplīnā bija uzvarējis 3 reizes pēc kārtas, tad tika dota atļauja viņam par godu celt pieminekli. Uzvarētājiem par godu tika rakstītas dziesmas un himnas.

Author's comment
Load more similar papers

Atlants

Choose Authorization Method

Email & Password

Email & Password

Wrong e-mail adress or password!
Log In

Forgot your password?

Draugiem.pase
Facebook

Not registered yet?

Register and redeem free papers!

To receive free papers from Atlants.com it is necessary to register. It's quick and will only take a few seconds.

If you have already registered, simply to access the free content.

Cancel Register