Klasiska tiesību doktrīna šķir valsti un pilsoņu sabiedrību kā dažādas un gandrīz vai antagoniskas parādības. Valsts un indivīda interešu problēma, kā arī valsts pārvaldes institūciju patvaļības problēma pastāvēja jau no seniem laikiem. Taču demokrātijas attīstībā viens no priekšnoteikumiem, lai izveidotu tiesisku valsti, ir mijiedarbība, līdzsvars un saskaņa starp valsti un indivīdu. Tieši šo mijiedarbību, interešu samierināšanu nodrošina cilvēktiesību aizsardzības mehānisms.
Cilvēktiesības atspoguļo demokrātiskās iekārtas pamatvērtības. Cilvēka tiesību aizsardzības un garantēšanas mehānismā svarīgu vietu ieņem ombudsmena institūts. Daudziem, varbūt, vārds “ombudsmens” pat nav dzirdēts, taču daudzās valstīs ombudsmena institūts kļuva par juridiskas sistēmas neatņemamo daļu, un tas efektīvi darbojas vairāk nekā 90 valstīs. Ombudsmena institūts nodrošina cilvēka tiesību aizsardzību no valsts pārvaldes institūciju patvaļības un ierēdņu varas ļaunprātīgas izmantošanas.
Tā kā tas ir aktuāli un lietderīgi, es izvēlējos savam referātam tieši tēmu par ombudsmenu. Mana referāta mērķis ir izpētīt un raksturot ombudsmena struktūru un kompetenci dažādās valstīs, kā arī nedaudz pievērst uzmanību ombudsmena institūta izveidošanai Latvijā.
Lai sasniegtu šo mērķi, es izvirzīju sev šādus uzdevumus:
apskatīt ombudsmena vēsturisko attīstību;
izpētīt ombudsmena struktūru;
izanalizēt ombudsmena kompetences elementus;
dot ombudsmena raksturojumu dažādās valstīs;
apskatīt ombudsmena ieviešanas iespējamību Latvijā.
Savā darbā es izmantoju dažādas publikācijas laikrakstos un žurnālos, kā arī dažādus salīdzinošus pētījumus un materiālus.…
