Operatīvās darbības rezultātā iegūtās informācijas izmantošana kriminālprocesā

KOPSAVILKUMS
Darba gaitā autore secināja, to, ka ir konstatētas vairākas normatīvo aktu pretrunas. Kā redzams apskatītajos piemēros, vairākums problēmu saistās ar to, ka dažādi normatīvie akti paredz atšķirīgus regulējumus vienām un tam pašām situācijām, kas rada problēmas gan ievērojot normatīvos aktus, gan arī aizstāvot aizskartās tiesības. Šajā situācijā lielu lomu spēlē tiesību normu interpretācija, bet kā zināms, ne visi interpretē vienādi dažādus normatīvos aktus.
Vēl viens būtisks jautājumu, kas būtu nākotnē jāatrisina, ir Kriminālprocesa likuma un Operatīvās darbības likuma normu saskaņošana, jo vairākkārtīgi ir izskanējuši viedokļi par to, ka operatīvās darbības un speciālās izmeklēšanas darbības pārklājas. Operatīvās darbības subjekts taču ir pilnvarots veikt kriminālprocesu, un, ja viņa rīcībā ir pamatotas ziņas par personu saistību ar noziegumu, tad viņa pienākums ir uzsākt kriminālprocesu. Un, ja viņš ir uzsācis kriminālprocesu, tad viņš var veikt speciālās izmeklēšanas darbības.
Tika secināts, ka Operatīvās darbības likuma 24. panta pirmā daļa satur obligātu prasību, izmantojot operatīvās darbības pasākumos iegūto informāciju kā pierādījumu kriminālprocesā, to pārbaudīt Kriminālprocesa likumā noteiktajā kārtībā, kā arī garantēt operatīvās darbības pasākumos iesaistīto personu konfidencialitāti. Šis jautājums praksē netiek ievērots.
Jautājumi, kas attiecas uz operatīvo darbību rezultāta iegūtās informācijas izmantošanu, ir jārisina valsts līmenī, jo piemēram informācijas noplūde ir ne tikai personas goda un cieņas aizskārums, bet arī ņemot vērā, ka šī informācija vairākumā gadījumu ir valsts noslēpuma objekts, līdz ar to valsts īpašums, tātad tas ir arī valsts privātīpašuma un interešu aizskārums.
…