Optiskās izlādes rezultātā optiskās šķiedras serdenis tiek iznīcināts. Tas ir zināms vairāk kā 15 gadus atpakaļ, bet tikai pēdējos gados, kad jaudas optiskajās škiedrās palielinājās, tas kļuvis aktuāls optisko sakaru sistēmās. Viennozīmīgs šī fenomena mehānisms ir vēl diskutabls, tas iekļauj sevī termiska šoka modeli vai arī kādu citu modeli. Taču visādā gadījumā, kopumā bojājumi ir ierosināti kontaktējoties ar šķiedras galu, tie ir iekšējie režģi, plaisas un citi defekti. Bojājums virzās ar ātrumu aptuveni 1 m/s virzienā uz gaismas avotu. No ārpuses tas izskatās kā spilgtas gaismas punkts, kas virzās šķiedras iekšienē. Bojājums var virzīties arī caur metinājumiem un savienojumiem, un var arī iznīcināt vairākus optiskās šķiedras kilometrus, kamēr gaismas avots ir ieslēgts. Vienmodas šķiedrās šis fenomens var sākties pie jaudas līmeņa 30 [dBm] (1 W), un jo lielāka jauda tiks pievadīta, jo lielāka iespējamība, ka šis fenomens tiks ierosināts.
Pēc šī fenomena notikšanas optiskās šķiedras serdenis tiks iznīcināts, tas vairs nespēs pārraidīt gaismu, pēc šī procesa visas šķiedras garumā parādās burbuļi. Fenomens tika atklāti vienmodas un citās optiskajās šķiedrās, un tika apvienotas kopīgas problēmas, kaut gan pie dažādiem sliekšņu jaudām.
Bojājums no optiskās izlādes fenomena ir savādāks nekā citi līdzīgi fenomeni, tas nav lokalizēts kādā noteiktā izolētā punktā, un tas var bojāt vairākas komponentes, kas nāks tās ceļā. Pašu optisko šķiedru ir jāmaina.…
