Kopumā rezumējot par reputācijas konceptu, jāsaka, ka viena no galvenajām īpatnībām koncepta pētniecībā ir tā, ko reputācija ir visai starpdisciplinārs pētniecības objekts. Var teikt, ka koncepts netiek „piesiets” kādam konkrētam pētniecības laukam un šo jautājumu var aplūkot gan no sabiedrisko attiecību, organizācijas, vadības, gan arī no citām teorijām. Tomēr jāsaka, ka pētniecībā pastāv arī mēģinājumi konceptu pārvirzīt uz kādu specifiskāku pētniecības disciplīnu, kā, piemēram, vadības teorija. Varētu teikt, ka nākas piekrist autoriem Aisenegeram un Imhofam (Eiseneger and Imhof, 2008), kuri norāda, ka reputācijas koncepts pētniecībā ir pārāk daudz ticis aplūkots no „korporatīvā” skatupunkta. Tas savukārt ir atstājis zināmu stereotipu zīmogu par reputāciju, kā konceptu, kas ir vairāk saistāms ar korporatīvo vidi. Tomēr jāatzīmē, ka pēdējā laikā aizvien vairāk pētījumu norāda par labu tam, ka koncepts tiek attiecināms arī uz organizācijām un institūcijām, kas ir vērtējams pozitīvi.
Jāsaka arī, ka vēl aizvien reputācijas koncepta pētnieki nav nonākuši pie kopsaucēja arī jautājumā, vai reputācija ir vadāma, vai tomēr par tās vadīšanu un pārveidošanu runāt nebūtu korekti. Šeit arī uzskatāmi iezīmējas sabiedrisko attiecību pētnieku skatījums uz reputāciju, kā uz konceptu, ko nav iespējams menedžēt un menedžementa teorētiķu uzskatu, ka to ir iespējams paveikt, ja vien ir izstrādāts konkrēts reputācijas menedžementa plāns.
Visbeidzot jāsaka, ka konceptam pastāv arī vairākas pretrunas, kas pagaidām nav atrisinātas. Piemēram, organizācijas tiekšanās pēc novitātēm, pārmaiņām un elastīguma, tajā pašā laikā saglabājot stabilitāti. Tāpat arī aktuāls ir jautājums, kā organizācijas komunikācija var veidot ilgtermiņa attiecības ar atsevišķām tās publikām, tajā pašā laikā saglabājot atpazīstamu simbolisma veselumu. Tādēļ kopumā jāsaka, ka koncepts vēl aiz vien ir pētīšanas vērts uz aizvien pastāv svarīgi jautājumi, uz kuriem pētniekiem nāksies meklēt atbildes.
…
