1. Organizācijas kultūras būtība
Kultūra ir atsevišķu saprātīgu indivīdu, grupu vai sabiedrību kopums. Tā sevī ietver tehnoloģijas, mākslu, zinātni, kā arī morālās sistēmas un konkrēto grupu raksturīgo uzvedību un paradumus.1 Sava kultūra ir katram veidojumam, sākot ar visu valsti un beidzot ar atsevišķu uzņēmumu. Principi, normas un noteikumi, kurus ievēro darbinieki, pastāv jebkurā organizācijā un tieši tie veido organizācijas kultūru. Organizācijas kultūra ir uzņēmumā pastāvošo priekšstatu sistēma, kura nosaka organizācijā dominējošās vērtības un normas, mītus, rituālus un ceremonijas, personu izturēšanos un organizācijas tēlu. Terminam organizācijas kultūra pastāv dažādi definējumi. Visizvērstāko organizācijas kultūras definējumu ir sniedzis psihologs Edgars Šteins: ‘’Organizāciju kultūra ir organizācijā valdošo pārliecību, vērtību un sociālo normu relatīvi noturīgs kopums, kurš ir izveidojies, nostiprinot organizācijas iekšējo integrāciju un pielāgojoties apkārtējai sociāli ekonomiskajai videi. Šīs pārliecības, vērtības un normas nosaka organizācijas locekļu uztveri, domāšanu un jūtas, saistībā ar iekšējās integrācijas un ārējās adaptācijas problēmām atspoguļojas viņu darbībā un pašas organizācijas vides veidošanā’’.2
Organizācijas kultūra izpaužas organizācijas misijas un stratēģijas kopējā izpratnē, darbinieku savstarpējo attiecību raksturā, attieksmē pret darbiniekiem un klientiem, pamudinājumos, novērtēšanas sistēmā, darbinieku teiktajā par savu darbu, rituālos, organizācijas mītos un ceremonijās, organizācijas vadības stilā utt. Uzņēmuma kultūras attīstīšanai un veidošanai jāpievērš liela uzmanība visu veidu uzņēmumos, jo ir zināms, ka uzņēmuma darbinieki ir vislielākā vērtība, un viņu ieguldītās prasmes, zināšanas un pieredze ļoti būtiski ietekmē uzņēmējdarbības mērķu sasniegšanu. Organizācijas kultūra ir orientēta gan uz uzņēmuma iekšējo vidi – tā darbiniekiem, darbības mērķiem un efektīvu uzņēmuma darbību kopumā, gan ārējo vidi – uzņēmuma tēlu, to, kā šo uzņēmumu uztver sabiedrība. …
