Secinājumi
Organizācijas struktūra ir organizācijas sadalīšana noteiktās nodaļās, (dienestos utt.) atbilstoši organizācijas mērķiem.
Organizācijas struktūra ir loģisks savstarpējās attiecības starp menedžmenta pakāpēm un funkcionālām nodaļām, kas ir veidotas tā, lai efektīvi sasniegtu organizācijas mērķus.
Struktūra tiek uzskatīta par vienu no galvenajiem elementiem organizācijā. Klasiskās menedžmenta skolas teorētiķi uzskatīja to par galveno organizācijas darbības efektīvitātes noteicēju.
Uzņēmuma struktūras uzdevumi ir šādi:
• uzņēmuma kopējos mērķus sadalīt atsevišķos mazākos uzdevumos;
• atsevišķos uzdevumus pakārtot konkrētiem amatiem;
• veikt deleģēšanu uzņēmuma līmenī, sadalot uzdevumus, kompetences un atbildību konkrētiem amatiem;
• regulēt attiecības starp augstākā un zemāka līmeņa darbiniekiem, it īpaši sarežģītas struktūras gadījumā.
Menedžmenta teorijā un praksē izdala divus organizācijas struktūras veidošanas modeļus:
* mehāniskais jeb birokrātiskais modelis;
* organiskais jeb uzvedības modelis.
Mehāniskā modeļa pamatā ir noteikti likumi, noteikumi, instrukcijas un formālu pilnvaru piešķiršana. Klasiski birokrātiskā modeļa lietošanas piemēri ir valdības un pašvaldību institūcijas, tači šī modeļa elementi ir jebkurā organizācijā.
Organiskā modeļa pamatā ir motivēšanas metodes, cilvēku uzvedības teorijas principi, ieskaitot neformālās savstarpējās attiecības.
Balstoties uz organizācijas struktūras veidošanas modeli un ietekmējošiem faktoriem, struktūras var izveidot:
* atbilstoši organizācijas funkcijām;
* atbilstoši ražotās produkcijas (pakalpojumu) veidiem;
* pēc teritoriālā principa;
* atbilstoši patārētāju grupām;
* atbilstoši darbinieku skaitam;
* atbilstoši gadalaikam;
* atbilstoši veicamajām darbībām.
Praktiski labākais organizācijas struktūras veidošanas variants ir kaut kas vidējs starp birokrātisko un uzvedības modeli.
…
