Šajā dienā hitleriskās Vācijas karaspēks, izmantojot par ieganstu sava specdienesta inscenēto provokāciju — it kā poļu patriotu veikto uzbrukumu vācu raidstacijai Glivicē — iebruka Polijā. Sākās pats plašākais karš cilvēces vēsturē, kas ilga līdz 1945. gadam, prasot vairāk nekā simt miljonu kritušo un ievainoto, sagādājot vairāk nekā 140 miljardus dolāru materiālo zaudējumu. Karastāvoklis Otrā pasaules kara laikā bija izsludināts vairāk nekā 70 valstīs, un dažādu valstu armijās bija mobilizēti vairāk nekā 110 miljoni cilvēku.
Baismīga Otrā pasaules kara savdabība bija lielais upuru skaits starp civiliedzīvotājiem. Vēl nevienā karā cilvēces vēsturē nebija lietoti tik plaši un masveidīgi nāves ieroči un iznīcināšanas metodes: masveidīgas pilsētu un citu apdzīvotu vietu bombardēšanas, asiņainas represijas un civiliedzīvotāju iznīcināšana okupētajās teritorijās, un visbeidzot — atombumbu nomešana uz Japānas pilsētām Hirosimu un Nagasaki.
Taču vēl nekad agrāk pasaules karu vēsturē nebija pieredzēts arī tik nežēlīgs karojošo valstu terors pret pašu zemes iedzīvotājiem. Savdabīgas līderes šajā nežēlības parādē bija Padomju Savienība un hitleriskā Vācija.
Ir zināms, ka divu grandiozo armiju — Sarkanās armijas un Vērmahta — savstarpējā cīņā vien dzīvā spēka zaudējumi padomju pusei bija vairākkārt lielāki. Sarkanie komisāri mēdza dzīt vāji apbruņotus un slikti apmācītus karavīrus bezjēdzīgos uzbrukumos, nerēķinoties, cik būs kritušo. Ilgus gadus Padomju Savienībā minēja 20 miljonus bojāgājušo. Patiesais upuru skaits nav zināms joprojām, un laikam gan to arī nav iespējams noteikt. Jo runa jau nav tikai par kritušajiem, ievainotajiem vai sakropļotajiem karavīriem, tikai par bombardēšanās bojāgājušajiem civiliedzīvotājiem. Kara laikā Padomju Savienībā turpinājās un pat pieņēmās spēkā staļiniskās represijas. Tūkstošiem vācu gūstā bijušo sarkanarmiešu vēlāk iznīcināja īpašas represiju institūcijas “Nāvi spiegiem” slepkavību profesionāļi vai nomērdēja “Gulaga arhipelāgā”.
…
