Ozona slāņa samazināšanās un ozona “caurumu” paplašināšanās ozona slāni noārdošo vielu ietekmē tiek uzskatīta par vienu no 20. - 21. gadsimta nozīmīgākajām vides problēmām. Pārmērīgs ultravioletais starojums palielina iespējamību saslimt ar ādas vēzi un acs kataraktu, novājina imunitāti, samazina lauksaimniecības ražas, kā arī zivju nozveju u.tml. Ilgu laiku novērojot ozona slāni tika uzskatīts, ka tā biezuma maiņa ir atkarīga no gadalaika, taču atklājot ozona caurumu un dažādu vielu koncentrāciju palielināšanos atmosfērā, kas sekmē ozona slāņa noārdīšanos, piemēram, Freoni, kas tiek izmantoti aerosolu ražošanā, saldējamās iekārtās, putuplasta ražošanā, jautājums par ozona slāņa aizsardzību kļuva aktuāls un tāds ir vēl šodien. Tās ir globālas, cilvēces darbības rezultātā radušās sekas, kuras novērst var tikai kopīgiem spēkiem, apvienojoties pasaules valstīm, nosakot vienotus mērķus, rīcības plānus un standartus. Šāda problēmas apzināšanās un pirmsākumi postošo seku likvidēšanai tika likti 1985. gadā pieņemot un 189 pasaules valstīm ratificējot ANO Vīnes konvenciju „Par ozona slāņa aizsardzību”. Tas bija kā starta un iedvesmas punkts tālākā mērķa īstenošanai. Visi vēlāk pieņemtie protokoli un to grozījumi, kas saistīti ar Vīnes konvenciju nosaka pasākumus un termiņus, kādos attīstītajām un attīstības valstīm jāsamazina un jāpārtrauc tā pielikumos nosaukto ozona slāni noārdošo vielu ražošana, patēriņš, imports un eksports, kā arī termiņus, kādos jāveic šo vielu izņemšana no saimnieciskās aprites. Pašlaik gandrīz visām tehnoloģijām, kurās izmanto ozona slāni noārdošās vielas, ir atrastas alternatīvas, un šo vielu ražošana, tirdzniecība un lietošana strauji samazinās, kas pēdējo 20 gadu laikā ir būtiski uzlabojusi situāciju visā pasaulē. Mūsu pienākums ir turpināt ievērot un nodrošināt, lai arī citi ievēro šīs konvencijas un no tās izrietošo protokolu pamatnoteikumu, jo mērķis visiem ir viens. Šī referāta mērķis ir noskaidrot kādi pasākumi tiek veikti ozona slāņa normālā biezuma atjaunošanai gan globālā, gan valsts līmenī. Lai to noskaidrotu jāiepazīstas ar likumdošanu, kā arī jānoskaidro atbildīgās valsts iestādes, kas rūpējas par šo likumu ievērošanu, saskaņošanu un tālākās informācijas nodošanu saviem valsts iedzīvotājiem. Iesākums nav slikts, taču ir jānotur šāds līmenis, kas jau tikai optimistiskajā kā gadījumā prognozē ozona slāņa biezuma normalizēšanos tikai pēc piecdesmit gadiem.…
