Līgumsaistību nepildīšanas attaisnojumiem dažādu valstu likumos atšķiras. Francijā vienīgais līguma nepildīšanas attaisnojums ir nepārvaramā vara (force majeure). Vācijā par šādu attaisnojumu atzīst arī līguma noslēgšanas ekonomiskā pamata zudums, Itālijā nepildīšanu attaisno, ja izpildīšana kļuvusi pārmērīgi apgrūtinoša. Angļu- amerikāņu tiesībās par attaisnojumu līguma nepildīšanai atzīst arī līguma mērķa sabrukumu(frustration of purpose).
Pacta sunt servanda burtiskā tulkojumā no latīņu valodas nozīmē: „līgumi ir jāpilda”. Šīs princips ir vairāk pazīstams kā viens no svarīgākajiem starptautiskajās privāttiesībās, tomēr, tas ir ārkārtīgi svarīgs un pazīstams arī daudzu valstu civiltiesībās, saistību tiesību jomā. Līgums ir visplašāk lietotais saistību nodibināšanās veids. Ar līgumu palīdzību personas regulē gan rīcību ar lietām, gan darbu izpildi, svešu lietu pārzināšanu, gan saskaņotu darbību kopīgā mērķa sasniegšanai 2.
Katrs civiltiesisks līgums tiek slēgts lai sasniegtu kopīgu, abām līgumslēdzēju pusēm izdevīgu ekonomisko mērķi. Latvijas Civillikums līguma jēdzienu definē kā: vairāku personu savstarpējs ar vienošanos pamatots gribas izteikums, kura mērķis ir nodibināt saistību tiesību(CL 1511.p.)
Tomēr pati līguma noslēgšana ne vienmēr uzreiz rada vēlamo rezultātu. Biežāk līgums rada tikai nākotnē pildāmas saistības, tas izspraužas pušu apsolījumā nodot lietu, izpildīt darbu, sniegt pakalpojumu, maksāt 3. Likums neatļauj bez jebkādiem iemesliem līgumslēdzējiem atkāpties no saistības izpildes, ko viņi ir uzņēmušies, ka arī neatļauj pārkāpt un vienpusēji grozīt līgumu, tādejādi, uzturot līguma slēgšanās mērķi. Acīmredzami, ja šāds princips nebūtu nostiprināts likumā līgumi zaudētu savu jēgu 4.
Pacta sunt servanda principu civiltiesībās var uzskatīt par tiesisko pamatu saistību tiesību aizsardzībai, kā arī saistību tiesību pastiprināšanai. Ir acīmredzams, ka nevienu nevar piespiest pildīt savas saistības tikai tāpēc, ka likumā ir pateikts, ka uzņemtās saistības ir jāpilda. Tomēr, ikviens var izmantot tiesību aizsardzības līdzekļus, piemēram, prasīt zaudējumu atlīdzību, par to, ka otra puse pienācīgi nepilda līguma noteikumus, vai nepilda līgumu vispār. Jā likumā nebūtu teikts, ka līgumi ir jāpilda, nebūtu arī pamata izmantot jebkādus tiesību aizsardzības līdzekļus, tai skaitā, neviens nevarētu prasīt zaudējumu atlīdzību un jebkurš varētu brīvi nepildīt līgumu. Pacta sunt servanda princips ir neatņemams līguma pamats, tā ir tā teorētiskā bāze, uz kuras pamata ir noslēdzams līgums. Ir skaidrs, ka visi mehānismi, visi citi noteikumu, tiesību normas nevarētu darboties, bez šādas bāzes. Nevarētu piemērot arī nekādas likumā ietvertās tiesiskās sekas, kas ir saistītas ar līgumiem. …
