Laulību tiesību tēmu izvēlējos, jo tā ir viena no svarīgākajām cilvēka dzīves sastāvdaļām.
Kursa darba izstrādāšanā lielu uzmanību pievērsu analizējamā laika pastāvošajai laulības noslēgšanas kārtībai un likumiem, kas to regulē. Analizēju arī laulības reģistrācijas, laulāto tiesību un pienākumu, laulības šķiršanas regulējošos likumus.
Kursa darbā aplūkoju laika posmu no 1917. – Pētera Stučkas valdības laiku, līdz pat 1969.gadā izstrādātajam Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas Laulības un ģimenes kodeksam.
Mans mērķis bija izpētīt Padomju laika laulības tiesību īpatnības, salīdzināt tās ar neatkarīgās Latvijas laika likumdošanu, konkrēti, Ģimenes tiesībām.
Darba temats deva man iespēju izpētīt šo tiesību institūtu no vēsturiskā viedokļa, kas šķita interesanti. Tas deva iespēju izpētīt tiesību normu attīstību gan no vēsturiskā, gan no juridiskā viedokļa.
Par pamatu savam darbam izmantoju vairākus Padomju laika normatīvos aktus, kā arī Latvijas Republikas Civillikuma Ģimenes tiesību daļu, lai salīdzinātu normatīvo aktu vēsturisko attīstību.
Rakstot kursa darbu, tā izstrādē izmantoju gan vēsturisko, gan salīdzinošo metodi, lai apskatītu tiesību institūtu ģenēzi. Fakts, ka politiskā iekārta, kāds noteikts vēsturisks laika posms var tā ietekmēt normatīvo aktu jaunradi un ģenēzi, kā arī pašu jurisprudences attīstību, bija pārsteidzošs.
Darba nobeigumā secināju, ka tomēr notiek likumu pilnvērtīgāka jaunrade, tie tiek liberalizēti un likumdevējs mēģinājis tos izstādāt atbilstošāk pastāvošajai politiskajai iekārtai.…