Padomju laika mantošanas tiesības

Izvēlēties kursa darba tēmu “Padomju laika mantošanas tiesības” lika apsvērums, ka no Latvijas neatkarības atgūšanas laika līdz mūsdienām nav tik viegli pārslēgties no tā laika mantošanas institūta uz patreiz pastāvošo kārtību. Uzskatu, ka tēma ir ļoti interesanta un ir pelnījusi padziļinātu izpēti un problemātisko jautājumu apskati.
Ir kāda visiem labi zināma patiesība - lai cilvēkam būtu nākotne, ir jāpārzin vēsture. Jo viss šajā pasaulē notiek apļveida kustībā. Tādēļ izvēlējos pētīt sev interesējošās tēmas vēstures gaitu.
Kursa darba mērķis ir izpētīt līdzības un atšķirības, kā arī plusus un mīnusus, kādi pastāvēja Padomju laika mantošanas tiesībās un kādi tie ir mūsdienās. Mantošana, manuprāt, ir ļoti sarežģīts process, kuram jāpievērš liela uzmanība, jo jāievēro daudz svarīgas nianses, lai viss notiktu godīgi un neviens netiktu apkrāpts mantošanas procesā. Jo, lai arī bieži negribas to atzīt, katrs no mums zaudē savus tuviniekus un katram, agri vai vēlu, nāksies saskarties ar mantošanas lietām.
Normatīvajā ziņā kursa darba temats ir balstīts galvenokārt uz Latvijas PSR Civilkodeksu un Latvijas Republikas Civillikumu. Protams, arī citi avoti ir izmantoti. Kā piemēram, ļoti izsmeļoši mantošanu gan Padomju laikā, gan mūsdienās ir apskatījuši tādi autori, kā Zigmants Gencs un Jānis Rozenfelds.
Tiesu praksē saskatāmas tādas problēmas, kā testamenta formas neievērošana. Kā sekas var būt absolūti spēkā neesošs testaments (Padomju laika mantošanas tiesībās) vai apstrīdams testaments (mūsdienu mantošanas tiesībās). Arī mantošanas loks ir savādāks mūsdienās.
Darbā izmantoju gan vēsturisko, gan salīdzinošo metodi, lai visaptverošāk apskatītu būtiskāko informāciju. …