SECINĀJUMI
Propaganda kopš tās pastāvēšanas pirmsākumiem ir ierocis ar kuru var kontrolēt lielas cilvēku masas. Tā ir spējīga mainīt cilvēku domāšanu, uzskatus, ticību, pat viņu dzīves mērķi. Pārsvarā propagandu izmanto ļaunprātīgi, un tas ir pašsaprotami, jo neviens ar labiem nodomiem nevēlētos mainīt cilvēku uzskatus ar uzspiešanu, ko dara propaganda.
Komunistu partijas propaganda pilnīgi noteikti ir melnā propagandas forma. Pašos pirmsākumos, pēc Oktobra revolūcijas, tā bija melnā propaganda, jo to varēja veidot visi, nebija nekādu ierobežojumu. Tāpēc bieži vien propagandas autori nemaz nebija zināmi, tādēļ cilvēki nevarēja arī zināt vai nodotā viņiem informācija ir patiesa. 30. gados, kad sākās industrializācija un kolhozs, cilvēkiem bieži vien caur propagandu stāstīja to, ka šī dzīve ir pati labākā, strādāt caurām dienām ir dzīves mērķis, un ka nekur nav tik labi, kā Padomju Savienībā. Tā kā Boļševiki kontrolēja medijus, tad sabiedrība nezināja kas notika ārpus valsts robežām, visu ko viņi zināja, ka apkārt ir tikai vieni ienaidnieki. Komunisti izmantoja šo situāciju, tāpēc arī izplatīja melus caur propagandu. Piemēram, Lielā terora laikā caur tiem pašiem plakātiem attaisnoja savas darbības (daudzu komunistu partijas biedru nāvessodi) kā taisnīgas, jo viņi bija spiegi. Taču vēlās Hruščovs atklāja to, ka daudzi upuri bija bez vainas.
Neskatoties uz to, ka Ļeņins aizgāja aizsaulē jau 1924. gadā, viņš vēl joprojām tika attēlots propagandas plakātos, dažreiz kopā ar Staļinu, dažreiz viens. Iemesls šim visdrīzāk ir tāds ka Ļeņins komunistiem vienmēr bija kā centrālā figūra, neskatoties uz to, ka Padomju Savienības vadoņi mainījās vairākas reizes. Ļeņins ir kā pagātnes simbols, kas atgādina par tiem “sliktajiem” laikiem, kas bija pirms 1917. gada revolūcijas, un tieši viņš ieveda sabiedrību jaunajā ērā, tāpēc ik pa laikam viņa tēls parādījās uz plakātiem.
1917. gada revolūcija palīdzēja Boļševikiem sagrābt valsts varu, tāpēc viņi sāka domāt par veidiem, kā varētu pievērst cilvēku uzmanību savai ideoloģijai, kā arī panākt viņu piekrišanu tai. Tikai izmantoti vairāki propagandas veidi, gan audio, gan vizuālā, kā arī drukāta propaganda. Taču pirmajā vietā pilnīgi noteikti bija vizuālā propaganda, jo Padomju savienībā bija zems lasītprasmes līmenis, un ar vizuālo objektu palīdzību varēja aptvert visus bez izņēmumiem.
…
