Pēc lieluma un formas paipalas atgādina mēnesi vecus cāļus. Paipalas ir vismazākie vistveidīgo kārtas putni. Šie putni ir līdzīgi lauka irbēm, bet mazāki par tām – pieaugušas paipalas sver tikai 120 – 150g. Paipala ir medību putns. Latvijā brīvā dabā sastopamas reti.
Paipalas ir ļoti kustīgas. Tām ir iegarens ķermenis, īsi spārni un aste, vidēja garuma kājas. Paipalas augšpuse ir dzeltenbrūna ar gaišiem un tumšiem lāsumiņiem, vēders dzeltenbalts. Tēviņam atšķirībā no mātītes uz krūtīm ir brūnganas spalvas ar melniem plankumiņiem un rozā āda kloākas apvidū. Mātītēm apspalvojums uz krūtīm ir gaiši pelēks ar lieliem pelēkiem lāsojumiem, āda kloākas apvidū ir zilgani pelēka. Pēc šīm pazīmēm 3 nedēļu vecumā tos var atšķirt pēc dzimuma. Ja paipalas paceļas spārnos, tad lido zemu. Meklējot barību tās kašņājas kā vista.
Cilvēka ievērību paipalas izpelnījās 20. gs. sākumā. Pieradinātas tās tika Rietumāzijā. Putnkopji sekmīgi audzē Austrumāzijas (Japānas) paipalu, kuru kā mājputnu Japānā kultivē kopš 16. gs. 20. gs. 50. gados japāņi tās sāk audzēt rūpnieciski. Japānā olas ir obligātas skolēnu ēdienkartē. Paipalas plaši audzē arī Francijā, Itālijā, Vācijā un citās Eiropas zemēs, kur olas izmanto ne vien pārtikā, bet arī par kvalitatīvu izejvielu augstvērtīgu parfimērijas krēmu un šampūnu izgatavošanā.
Izplatītākās paipalu šķirnes: Japānas, Anglijas baltās, Anglijas melnās, Austrālijas dzeltenbrūnās, Mandžūrijas zeltainās, Smokings un gaļas šķirne – Faraons.
Latvijā paipalas audzē: Rīgas rajonā – z/s „Potēni”, i/u „Paipaliņa”, s. „Ceriņi”, Cēsu rajonā z/s „Rūķi” un Liepājas rajonā Gaviezes pagastā z/s "Kradzes".…
