Vai tiešām milzīgs palestīniešu bēgļu daudzums nevienam nav vajadzīgs un viņiem nav vietas pasaulē?
Nonākot pie darba rezultātiem, mēs varam secināt, ka palestīniešu bēgļi patiešām nevienām nav vajadzīgi. Izraēla teritorija, kas varētu būt Palestīnas valsts, ar platību apmērām 2200 km2, ir pārāk maza, lai pieļautu atgriezties visiem bēgļiem. Mēs domājam ja vien arābi būtu pieņēmuši 1947.gada ANO rezolūciju, neviens palestīnietis nekļūtu par bēgli, un šodien blakus Izraēlai pastāvētu neatkarīga Arābu valsts, un varbūt nebūtu arī asiņainus konfliktus.
Arābu valstīm palestīniešu bēģļi nav vajadzīgi, jo viņi nevēlas atrisināt bēgļu problēmu, bet saglabāt to kā apvainojumu Apvienoto Nāciju Organizācijai un kā ieroci pret Izraēlu. Tāpat arī „savējiem” arābu valstīm viņi nav vajadzīgi. Kā arī arābu bēgļu no 1948.gadām līdz mūsdienām ir palicis tik daudz un ar laiku kļūst arvien vairāk, neviena arābu valsts negrib domāt ka novietot viņus un nodrošināt ar tiesībām un vajadzībām.
Palestīniešu kopiena ir saskaldīta, sakarā ar to, ka visa konflikta vēsturē bija vairāki posmi, kuros arābi bēga no valsts dažādos virzienos, lielakoties Persijas līča valstīs, Sīrijā, Gazas sektorā, Rietumkrastā, Jordānijā un Libānā. Visiem bēgļiem okupetajās teritorijās, kā arī citur pasaulē pārvietošanās brīvība ir ierobežota, ja viņi vēlas atstāt valsti, viņiem ir vajadzīga īpaša atļauja, ko izsniedz uz ierobežotu laika posmu.
Mēs neredzam izeju no šī konflikta, jo abām pusēm ir savas intereses, kuras viena otru izslēdz, un puses nevēlās iet uz kompromissu, jo īpaši arābu puse. Saskaņā ar vienu no neatrisināma konflikta faktoriem, proti zemo-sum exercise, izdevīgāk ir, lai konflikts turpinātos, jo vienas puses piedāvājums varētu nozīmēt zaudējumus otrai pusei.
…
