Ir pienācis laiks, kad mūsu sabiedrība ir ierauta straujā politiskajā un ekonomiskajā dzīvē, kurā valda brīvā tirgus attiecības. Straujais sabiedriskās un ekonomiskās dzīves ritums rada jauniešiem grūtības orientēties visā notiekošajā, lai spētu veidot vienotu pasaules uzskatu un izvēlēties dzīves ceļu.
Ņemot vērā Latvijas virzību uz Eiropas savienību, ir jāņem vērā ES valstu izglītības koncepcijas. Uz kādiem izglītības mērķiem tiecas Eiropas savienība, skaidro Baltā grāmata, kurā teikts, lai cilvēku “zināšanu un prasmju apguve ietu roku rokā ar rakstura veidošanu, pasaules uzskatu paplašināšanos un atbildības uzņemšanos sabiedrībā”[7.]un “ja jauniešiem tiks sniegtas plašas un vispusīgas zināšanas, kas ļaus viņiem iet pašiem savu ceļu sarežģītos labirintos, gan diskutēt par šī ceļa mērķi, tad izglītība spēs likt pamatus cilvēciskai apziņai”.[7.22. ]
Jāpiekrīt Gētes teiktajam:
Personība ir zemes bērnu
aukstākā laime.[20.7.]
Noteicošā ir ikviena cilvēka vieta attiecībās ar līdzcilvēkiem zināšanu un prasmju kontekstā, ko varētu nosaukt par “mācību attiecībām”.[ 7. ]
Bet kāda ir situācija skolās, raksta pedagoģe Mirdza Āboliņa - skolēni nemācās, bet formāli atsēž stundas, jo mācību darbs bieži ir monotons, stundas pārvēršas par skolotāju monologu, kas nedod plašumu individuālo spēju attīstībai, kādēļ mācību darbs ir neefektīvs.[ 2. ]
Latvijas valstī ir nosprausti un pieņemti izglītības sistēmas mērķi, izglītības orientācija uz cilvēku personības attīstību, atbildīga sabiedrības cilvēka veidošana, akcentu likšana uz spēju zināšanas pielietot praktiski, attieksmes un vērtību apziņas veidošanu.[11. ]
Novērojot skolu mācību rezultātu un nosprausto mērķu nesakritību, ir skaidri saprotams, ka nepieciešamas izmaiņas. Ir jāpielieto mērķiem atbilstošas mācību metodes, kas protams prasa no skolotājiem spēju, sagatavotību mainīties līdz ar laiku, būt augsti profesionāliem un zinošiem. …