Par un pret nāvessodu

Kopsavilkums
Darba izstrādes procesā autore nonāca pie šādiem secinājumiem:
1. Ar laiku pakāpeniski samazinājas noziedzīgu nodarījumu skaits, par ko bija paredzēts nāvessods.
2. Pēc Budberga – Šrādera likumprojekta nāvessoda piemērošanā jāņem vērā apsūdzētā pārstāvošā šķira.
3. Bekarija un G.Radbruhs uzskata mūža ieslodzījumu par bargāku sodu nekā nāvessodu. Šobrīd Latvijā mūža ieslodzījums ir bargākais sods. To piemēro par ļoti smagiem pārkāpumiem.
4. 1845. gada Sodu likumos tika pieļauta iespēja nāvessodu aizstāt ar cita veida sodu, piemēram, izsūtīšanu katorgā.
5. Ar 1903. gada Sodu likumu nāvessodu atcela, taču par valsts nodevību, kā arī prettiesisku darbību pret valsts varu draudēja nāvessods.
6. 1933. gada Sodu likums atstāj nāvessodu gadījumā, ja pasludināti kara apstākļi. Nāvessodu vietā tika piemērots mūža ieslodzījums.
7. Pagaidām tikai 125 valstīs nāvessods ir atcelts. Nāvessodi tiek periodiski piespriesti un izpildīti tādās valstīs kā Irāna, Pakistāna, ASV.
8. Psaulē pastāv četras kategorijas nāvessoda regulējumā: nāvessods izslēgts no krimināllikumiem; likumā ir paredzēts nāvessods; nāvessodu paredz likumi, bet pēdējos 10 gados nav izpildīts; nāvessods likumā paredzēts izņēmuma gadījumos par slepkavību, kara noziegumiem.
9. 2011. gada 13. oktobrī Saeima pieņēma likumu “Par 1950. gada 4. novembra Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 13. protokolu par nāves soda pilnīgu atcelšanu”. 2011. gada 1. decembrī tika pieņemti grozījumi Latvijas Republikas Krimināllikumā, kas pilnībā izslēdza nāves sodu no krimināltiesību sistēmas.
…