Pārapdrošināšana ir viena no apdrošināšanas tirgus jomām, kurā ir nepieciešama pieeja starptautiskajiem tirgiem, kas mums dod iespēju pārapdrošināšanu izvietot globālajos tirgos.
Pārapdrošināšana ir otrreizēja riska sadale (diversifikācija), ekonomisko attiecību sistēma, kad apdrošinātājs, veicot risku apdrošināšanu, daļu atbildības (atkarībā no apdrošinātāja finansu iespējām) nodod citiem apdrošinātājiem, abpusēji vienojoties par pārapdrošināšanas noteikumiem ar mērķi veidot pēc iespējas sabalansētāku apdrošināšanas līgumu portfeli, lai nodrošinātu apdrošinātāja finansu stabilitāti un apdrošināšanas operāciju rentabilitāti.
Viens no apdrošināšanas galvenajiem uzdevumiem ir riska pārdale starp lielu daudzumu sabiedrības pārstāvju.
Apdrošinātāji var zināmā mērā apdrošināties paši – noslēdzot pārapdrošināšanas līgumus.
Apdrošinātājam ir tiesības nodot noslēgtā līguma saistību daļu citam apdrošinātājam (pārapdrošināšana), pamatojoties uz pārapdrošināšanas drošināšanas līgumu. Šāds līgums nemaina apdrošinātāja atbildu pret apdrošināto.
Apdrošinātājam ir jāveic pārapdrošināšana, ja viņa pamatkapitāls un rezerves kapitāls negarantē apdrošināšanas līguma izpildi.
Apdrošinātājam 10 dienu laikā pēc pārapdrošināšanas par to jāpaziņo Valsts apdrošināšanas uzraudzībai.
Pārapdrošināšanas līgumu veidi
Pārapdrošināšanas līgumus iedala:
Fakultatīvajos un obligātajos
Proporcionālajos un neproporcionālajos
Pārapdrošināšana ir apdrošināšanas kompāniju apdrošināšana. Parasti apdrošināšanas kompānijas rūpējas par pārapdrošināšanu pašas, pērkot gada segumus (obligātā pārapdrošināšana) vai segumu konkrētiem projektiem (fakultatīvā pārapdrošināšana). Tomēr dažos gadījumos apdrošināšanas kompānijas nav spējīgas nodrošināt adekvātu pārapdrošināšanu kapacitātes vai ekspertīzes trūkuma dēļ, kā arī akcionāru ierobežojumu dēļ.…
