Mūsdienu pasaulē nav daudz tādu valstu un politisko sistēmu, kuras apgalvotu, ka nav demokrātiskas. Apzīmējums “demokrātija” tiek lietots ne tikai tāpēc, lai to novērtētu morālās kategorijās. Demokrātiju mūsdienās uzskata par vislabāko, brīvam cilvēkam vispiemērotāko iekārtu. Tādēļ, ja kādu valsti vai politisku sistēmu sauc par “demokrātisku”, tas nozīmē, ka to raksturo visnotaļ pozitīvi. Un otrādi, ja kādu valsti vai iekārtu atzīst par “nedemokrātisku”, tas nozīmē, ka to morāli diskvalificē. Līdzīgi traktējumi politiskajās diskusijās ir arī citiem radniecīgiem apzīmējumiem, piemēram, tādiem kā “likumība”, “taisnīgums”, kā arī pretējiem jēdzieniem, piemēram, “totalitārisms”, “diktatūra”, proti, visiem tiem, kuros ietverts ievērojams pozitīvs vai negatīvs emocionālais lādiņš.
Tas, kas ir demokrātija savā būtībā, tiek saprasts ļoti dažādi. Jāatzīmē, ka vieni īpaši uzsver tās politiskās formas, citi – sabiedrisko vai saimniecisko saturu. Šajos ietvaros atklājas dažādu, bieži vien pretrunīgu tiesisko risinājumu, politiskās un saimnieciskās prakses, ikdienas dzīves paradumu u.tml., nozīme. Tātad, ko vieni gatavi atzīt par demokrātiskā ideāla būtību, citi nobīda malā un noniecina.[3; 5-6]
Demokrātijas oficiālais jēdziens
Demokrātija (no gr.demos – tauta un kratos – vara) – tautvaldība pretstatā monarhijai, teokrātiskajai un aristokrātiskajai pārvaldīšanas formai. Par būtisku demokrātijas atribūtu tradicionāli tiek uzskatīta pilsoņu politiskā līdztiesība. Demokrātijas idejas vēsturē bijušas dažādas savstarpēji pretrunīgas izpratnes un koncepcijas. Tas ir saistīts ar to, ka grūti interpretēt tādus fundamentālus jautājumus, kā, piemēram, kas ir tauta, cik lielā mērā tai jāpiedalās pārvaldīšanā, kādas sabiedriskās dzīves sfēras ir jāaptver demokrātijai. Jāizšķir tiešā demokrātija (pašpārvalde) un pārstāvnieciskā (reprezentīvā) demokrātija: pirmajā (piemērs – antīkā polisu demokrātija) visi pilsoni piedalās lēmumu pieņemšanā, otrajā – pilsoņi izvēlas (piemēram, balsojot) pārstāvjus, kas tieši iesaistīti pārvaldīšanā. Šī forma ir raksturīga sarežģītām sabiedrībām ar lielāku iedzīvotāju skaitu un profesionalizētu darba dalīšanu politikā.[2; 203]…