Nobeigums
Izlasot visus trīs šo dažādo laika posmu un uzskatu autoru darbus mani secinājumi par darba pārdomām ir skaidri. Nav svarīgi kāds būtu laika posms, vai tās ir mūsdienas, nesena pagātne vai laiks posms pirms mūsu ēras, situācijas un problēmas savu būtību nemaina. Jau pirmajā izlasītajā darbā ko sarakstījis Nīče es saredzēju tik daudz kopīgā ar mūsdinām. Jebkurā laika posmā filozofu darba būtība ir bijusi skaidra, savu domu un apkārt notiekošo procesu ģenerēšana, šo situāciju jēgas meklēšana, iemesli un dažādi jautājumi, kā būtu, ja būtu, utt. Apskatot Nīčes darbu, doma bija skaidra, bet pie Platona darba nācās aizkavēties. Jo tūlīt pat izlasot darba fragmentu šķiet, ka ir rasta atbilde uz jautājumu par zināšanām, par to jēgu un vajadzību, bet rezultātā tu saproti, ka tu esi guvis sava veida pavedienus kā nonākt līdz šīm zināšanām. Un ja es raugos atkal uz mūsdienām, tad varu teikt, ka jautājums par zināšanām un to sajūtu ir vēljoprojām aktuāls. Un šajā brīdī mēs saskarāmies ar šo situācijas aktualitāti, Platons kurš dzīvoja vēl pirms mūsu ēras spēja filozofēt par zināšanām un visu kas saistīts ar tām, vēl pēc vairākiem tūkstošiem gadu mēs varam uzskatīt, ka šis jautājums ir aktuāls mūsdienu cilvēkam. Un visbeidzot darbs pēc kura man šķita, ka esmu sapratis šo filozofu līdz galējai pilnībai, vai vismaz man tā šķita, ka esmu uztvēris autora darba domu. Kamī darbs par neatlaidīgo un viltīgo Sizifu. Tā vien šķita, ka darba būtībā ir aprastīts, ka katram ir jāspēj sevī atrast kāda kripatiņa neatlaidības un es labprāt teiktu arī viltība. Sizifs tika raksturots tā teikt kā ļaundaris un jā, Dievs to arī sodīja, bet doma tajā visā ir tāda, ka neraugoties uz to Sizifs bija neatlaidīgs un jebkurā gadījumā centās sasniegt mērķi.
…
