Pārejas procesi. Komutācijas likumi. Mehāniskie viļņi. Elektromagnētiskie viļņi

SECINĀJUMI
Veicot darbu, autors nonāk pie sekojošiem secinājumiem:
1. Pārejas process (PP)- Ķēdes pāreja no viena stacionārā režīma, citā stacionārā režīmā, kas var atšķirtie no iepriekšējā ar amplitūdu, fāzi, strāvas vai sprieguma ieejas signāliem, shēmas parametru lielumiem, shēmas konfigurāciju;
2. Eksistē klasiskā un operatoru pārejas procesu aprēķināšanas metodes;
3. Ja elektriskajās ķēdēs atrodas kapacitātes vai induktivitātes,kas ir magnētiskās vai elektriskās energijas uzkrājējas, tad pārejas process nevar notikt lēcienveidīgi, tāpēc, ka, no enerģētiskām pozīcijām, lēcienveidīgas energijas izmaiņas nav iespējamas, tāpat sprieguma izmaiņas kondensatorā un strāvas- induktivitātē. Līdz ar to var noformulēt komutācijas likumus;
4. Mehāniskie viļņi ir vides daļiņu kopuma saskaņota kustība. Tā iespējama tādēļ, ka vide ir elastīga. Vidi saspiežot, rodas elastības spēki, kas vides daļiņu inerces dēļ nevar momentāni izplatīties visā tās tilpumā. Elastības spēka radītais impulss izplatās vidē, un daļiņas cita pēc citas pakāpeniski iesaistās kustībā;
5. Raksturīga mehānisko viļņu īpašība ir tā, ka šie viļņi izplatās materiālās vidēs (cietās vielās, šķidrumos vai gāzēs). Eksistē arī tādi viļņi, kas izplatās tukšā telpā (piemēram, gaismas viļņi). Lai mehāniskie viļņi varētu izplatīties, nepieciešama vide, kas būtu spējīga nodrošināt potenciālās un kinētiskās enerģijas rezervi. Tas nozīmē, videi jābūt inertai un elastīgai. Reālās vidēs šīs īpašības parasti piemīt visa tilpumā;
6. Eksistē sķērsviļņi, garenviļņi, stāvviļņi;
7. Attālumu starp diviem viļņa pacēlumiem vai iegrimumiem, kas seko viens otram, sauc par viļņa garumu.…