Parka jeb īstie vīngliemeži ir samērā mazi dzīvnieciņi, kurus mēs savā ikdienā neievērojam. Parasti pilno sugas nosaukumu sarunvalodā saīsina un parka jeb īstos vīngliemežus sauc vienkārši par vīngliemežiem. Darba autorei interese par šiem dzīvnieciņiem radās, jo jau vairākus gadus pavasaros viņas ģimenē tiek lasīti vīngliemeži un pēc tam tie tiek pagatavoti ēšanai pēc receptes, kuru viņas ģimenei pastāstīja latviete, kas dzīvo Francijā. Tāpēc tika nolemts, ka vajadzētu šo procesu aprakstīt un papētīt vīngliemežu izplatību. Autore nolēma rakstīt darbu par parka jeb īsto vīngliemežu izplatību Talsos un Talsu apkārtnē un to izmantošanu. Ar vīngliemežu izplatību jāsaista kopā gan populāciju blīvums, gan vīngliemežu čaulas raksturojums. Šī tēma ir aktuāla arī mūsdienās, jo pēdējos gadu desmitos vīngliemeži tiek lasīti arī Latvijā un transportēti uz citām valstīm pārstrādei. Ir pat noteiktas lasīšanas kvotas, lai aizsargātu vīngliemežu populāciju lielumus dažādās teritorijās.
Darba mērķis: salīdzināt, kā atšķiras vīngliemežu populāciju blīvumi un izmēri dažādos parauglaukumos Talsos un Talsu apkārtnē, un aprakstīt, kā iespējams pagatavot vīngliemežus.
Darba uzdevumi:
1. Izpētīt pieejamo literatūru par vīngliemežiem.
2. Izmērīt vīngliemežu vijumu skaitu, čaulas augstumu un čaulas platumu, noteikt vīngliemežu čaulas krāsu dažādās 60 m2 platībās Talsos un Talsu apkārtnē.
3. Konsultēties ar malakoloģi Mudīti Rudzīti.
4. Aprēķināt un salīdzināt populāciju blīvumus parauglaukumos.
5. Veikt salīdzinājumus attiecībā uz vīngliemežu čaulas krāsu, čaulas augstumu un platumu un vijumu skaitu.
6. Pagatavot vīngliemežus un aprakstīt veikto procesu.
Hipotēze: jo lielāki vīngliemežu čaulas izmēri, vijumu skaits un gaišāka čaulas krāsa, jo vecāki vīngliemeži.
Darbā izmantotās metodes: literatūras analīze, praktiskā darba metodes (mērīšana, čaulas krāsas noteikšana, vīngliemežu pagatavošana), datu apstrāde, izmantojot matemātiski statiskās metodes, datu salīdzināšana.
Pilnais latviskais sugas nosaukums ir parka jeb īstais vīngliemezis. Bet bieži vien šīs sugas pārstāvjus sauc vienkārši par vīngliemežiem, jo šīs sugas gliemeži ir lielākie sauszemes gliemeži Latvijā. Nosaukums „vīngliemezis” latviešu valodā ienācis no vācu valodas nosaukuma „Weinbergschnecken” un burtiski tulkojot nozīmē – vīna kalna gliemeži. Šim nosaukumam tiešām ir saistība ar vīnu, jo par vīngliemežu dzimteni tiek uzskatīti vīnogulāju lauki, kur vīngliemeži tikuši apkaroti kā kaitēkļi, jo ēduši vīnogulāju jaunos dzinumus. [13, 24] Sugas zinātniskais nosaukums ir Helix pomatia. Angļu valodā – Roman Snail, bet franču valodā – Escargot. [8]
Vīngliemeži ir apceļoši gandrīz pusi zemeslodes ar katoļu mūku palīdzību. Arī Latvijā vīngliemežus ieveda tieši katoļu mūki, tas bija 15.-16. gadsimtā. Mūki vīngliemežus audzēja klosteru dārzos, jo tos bija atļauts ēst Lieldienu gavēņa laikā, tai pat laikā vīngliemeži bija kā dekoratīvs elements. Turpmākajos gadsimtos vīngliemežu izplatību veicināja vācu baroni un poļu kņazi. [15, 202] Tagad vīngliemeži apdzīvo lielu daļu Eiropas, Āzijas un Ziemeļāfrikas, arī Ziemeļameriku. [16] Latvijā vīngliemežu izplatība ir diezgan nevienmērīga, jo ir teritorijas, kur tie ir ļoti lielā skaitā, bet ir arī teritorijas, kur to nav nemaz. Bet kopumā vīngliemežu izplatība aptver visu Latvijas teritoriju. [13, 26]
Parka jeb īstais vīngliemezis ir sugas nosaukums. Šī ir viena no 12 vīngliemežu dzimtas sugām Latvijā. [13,26] Vīngliemežu dzimta ietilpst vēderkāju jeb gliemežu klasē. Savukārt vēderkāju klase ietilpst gliemju tipā, bet gliemju tips – dzīvnieku valstī.…
