SECINĀJUMI
1. Pārrobežu tiesiskās attiecības mantošanas lietās veidojas tad, kad mantošanas lietā vienlaikus pastāv saistība ar vairāk nekā vienu valsti.
2. Starptautiskās mantojuma tiesības ir starptautisko privāto tiesību joma, kurā tiek regulēti jautājumi ar ārvalsts elementa līdzdalību vairākās kategorijās. Starp tām minamas - mantinieku personu loka noskaidrošana, meklēšana, kas var būt ļoti sarežģīta, mantojuma vienotība un sadalīšana, ja tas atrodas dažādās valstīs, mantojuma trasti, sprieduma atzīšana un izpilde
3. Latvijā mantošanas regulējumu nosaka Latvijas Civillikums, t.i. Ievads (16.-17.pants) un Otrā daļa. Mantojuma tiesības (382.-840. pants), notariāta likums - XXII-XXIX nodaļa, 2008. gada 04. augusta MK noteikumi Nr.618 "Noteikumi par mantojuma reģistra un mantojuma lietu vešanu" un divpusējie (trīspusējie) tiesiskās palīdzības līgumi (noslēgti ar Krievijas Federāciju, Baltkrieviju, Kirgīziju, Ukrainu, Moldovu, Uzbekistānas Republiku, Poliju, Lietuvu un Igauniju).
4. Visi Latvijai saistošie starptautiskie līgumi nosaka, ka nekustamās mantas mantošanas tiesības nosaka nekustamās mantas atrašanās līgumvalsts likums.
5. Starptautiskajos līgumos paredzētie vispārējie mantošanas noteikumi paredz, ka kustamās mantas mantošanas tiesībām ir piemērojams mantojuma atstājēja pēdējās pastāvīgās dzīvesvietas līgumvalsts likums, izņemot Latvijas-Polijas līgumu, kas paredz, ka kustamas mantas mantošanas tiesības tiek noteiktas saskaņā ar mantojuma atstājēja pilsonības līgumvalsts likumu.…