7. DERĪGIE IZRAKTEŅI LAUKA KURSA NORISES TERITORIJĀ
Derīgie izrakteņi ir dabiski minerālu un iežu sakopojumi Zemes garozā, kurus ar
mūsdienu tehnikas un tehnoloģijas iespējām var izmantot ražošanā, gan tieši, bez pārstrādes, gan arī pārstrādājot. Derīgos izrakteņus dēvē arī par minerālizejvielām. To ieguves ekonomisko izdevīgumu nosaka kvantitāte, iegulu dziļums, segkārtas biezums, kvalitāte un kondīcija (%) iežos. Tā kā derīgo izrakteņu ieguves apjomi ievērojami pārsniedz minerālu un iežu jaunveidošanos, tie tiek uzskatīti par izsmeļamiem dabas resursiem (Strautnieks, 2005).
Lauka kursa laikā studentiem bija iespēja sastapties ar Lodesmuižas apkārtnē esošajiem derīgajiem izrakteņiem. Tika apmeklēti Brežģa kalna, Laidzu, Bānūžu un Lauciņu dolomītu karjeri, Lībānu – Jaunzemju saldūdens kaļķiežu krauja, kā arī Gaujas Nacionālo parku, bija iespēja gūt priekšstatu par tuvējā apkārtnē izplatīto derīgo izrakteņu daudzveidību un to atšķirīgo pielietojumu saimniecībā un ražošanas nozarē.
Lauciņu dolomītu karjers, kas atrodas Tālavas zemienē, šajā karjerā derīgo izrakteņu ieguve vairs nenotiek un šobrīd tas ir appludināts. Karjerā atsegti Pļaviņu svītas dolomīti, kuru biezums ir aptuveni 20 metri. (Danovskis, 2012) Šis derīgais izraktenis tiek izmantots kā poru veidojošais materiāls siltumizolējošiem materiāliem, ceļu būvniecības šķembu ražošanā, ēku iekšējā un ārējā apdarē, dolomīta būvkaļķu ražošanai, kurus izmanto kā saistvielu mūrēšanas un apmetuma javās. (www.saulkalne.lv, 2012)
Tika apmeklēta arī Lībānu – Jaunzemju saldūdens kaļķiežu krauja. Tajā atrodamie kaļķieži ir sīkplākšņaini, poraini un kavernozi. Kaļķiežus izmanto sodas, minerālmēslu, cementa un kaļķu ražošanā, tie ir labi siltumizolatori. Irdenākos kaļķiežu paveidus izmanto augsnes kaļķošanai, lai regulētu tās skābumu. Viens no kaļķiežiem ir šūnakmens, kas veidojas sufozijas procesā no izskalotām daļiņām. Strautam šīs daļiņas iznesot virszemē, notiek reakcija ar skābekli, kā rezultātā šīs daļiņas akumulējas izveidojot šūnakmeni. Šūnakmens izplatītākais pielietojums ir ēku apdarē kā dekoratīvais materiāls. (Danovskis, 2012)
Brežģa kalna karjerā šobrīd aktīva derīgo izrakteņu ieguve vairs nenotiek, savulaik tika iegūta smilts un grants (glaciofluviālie nogulumi), kas tiek izmantota būvniecībā, ceļu būvē, arī kā betona pildviela. Varēja novērot, ka ēkām un to pamatiem tiek izmantoti laukakmeņi. Tas parāda, ka arī laukakmeņi tiek izmantoti kā derīgie izrakteņi, taču laukakmeņiem ir nedaudz paaugstināta radioaktivitāte – no tiem izdalās radons, kas ir kaitīga cilvēku veselībai, tādās ēkās nav ieteicams dzīvot. (Danovskis, 2012)
…