Add Papers Marked0
Paper checked off!

Marked works

Viewed0

Viewed works

Shopping Cart0
Paper added to shopping cart!

Shopping Cart

Register Now

internet library
Atlants.lv library
FAQ
6,99 € Add to cart
Add to Wish List
Want cheaper?
ID number:919016
 
Author:
Evaluation:
Published: 17.05.2005.
Language: Latvian
Level: Secondary school
Literature: n/a
References: Not used
Extract

Pārskats par bērnu stāvokli Latvijā 2003.gadā

Saskaņā ar Bērnu tiesību aizsardzības likuma 65.panta astoto punktu Bērnu un ģimenes lietu ministrija sadarbībā ar citām valsts un pašvaldību institūcijām sagatavo un reizi gadā sniedz Saeimai un Ministru kabinetam pārskatu par bērnu stāvokli valstī.
Pārskatā ir apkopota informācija par aktuālākajām sfērām, kas raksturo bērna stāvokli, identificētas galvenās problēmas un analizēti to cēloņi. Šī pārskata struktūra atšķiras no iepriekšējiem, jo informācija ir sagrupēta pa bērnu tiesību aizsardzības sfērām: bērna tiesības uz veselību un labklājību, bērna tiesības uz ģimenisko aprūpi, bērna tiesības uz izglītību, brīvo laiku un kultūras pasākumiem, bērna tiesības uz īpašo aizsardzību, bērna pilsoniskās tiesības un brīvības. Šāda pārskata struktūra balstās uz ANO Konvenciju par bērna tiesībām, tas dos iespēju labāk izsekot šī dokumenta ievērošanai Latvijā.

Ievads
Demogrāfiskā situācija
Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2003.gadā dabiskais pieaugums turpināja būt negatīvs. Uz 2004.gada 1.janvāri salīdzinājumā ar 2003.gadu Latvijas iedzīvotāju skaits samazinājies par 0.5% (-12 277). Savukārt bērnu (vecumā no 0 - 17 gadiem) skaits samazinājies par 3.4% (-16 327). Turpināja samazināties bērnu proporcija no iedzīvotāju kopskaita – 20.2% (2002.gadā – 21.4%), līdz ar to mazinoties demogrāfiskās slodzes līmenim.
2003.gadā pirmo reizi kopš 1996.gada tika reģistrēts lielākais dzimušo bērnu skaits – piedzima 21006 bērni (2002.gadā – 20 044), vairāk nekā puse šo bērnu ir pirmie bērni ģimenē. Pilsētās piedzimuši 66.1% bērnu (13891), laukos – 33.9% (7115). Apskatot dzimstības tendences laukos un pilsētās ilgākajā periodā, var secināt, ka dzimušo skaits pilsētās pakāpeniski pieaug (piemēram, 2002.gadā pilsētās piedzimuši 65.5% bērnu, 1995.gadā – 61.7%), bet laukos mazinās. To varētu skaidrot gan ar iedzīvotāju skaita un vecuma izmaiņām pilsētās un laukos, gan ar materiālā stāvokļa atšķirībām.
Vidējais mātes vecums, piedzimstot pirmajam bērnam, turpināja pieaugt (no 24.8 līdz 24.9 gadiem). Pieaudzis dzimušo bērnu skaits mātēm vecuma grupās no 25-29 gadiem (+ 153); 30-34 gadiem (+ 338) un vecuma grupā no 35-39 gadiem (+ 67). Māšu skaits līdz 16 gadu vecumam nedaudz samazinājies (no 73 līdz 70), bet pieauga 17- un 18-gadīgo māšu skaits (+44). Kopā nepilngadīgām mātēm 2003.gadā piedzima 282 bērni (+30).
Vēl arvien palielinās dzimušo bērnu skaits reģistrētā laulībā nesastāvošām sievietēm. 2003. gadā no visiem dzīvi dzimušajiem bērniem 55,8 % dzima vecākiem reģistrētā laulībā un 44,2 % - nereģistrētā laulībā. Salīdzinājumā ar 2002. gadu nereģistrētā laulībā dzimušo bērnu skaits pieaudzis par 7.6 %, tai skaitā pilsētās - par 9.7 %, bet laukos - par 4.7 %.

Author's comment
Load more similar papers

Atlants

Choose Authorization Method

Email & Password

Email & Password

Wrong e-mail adress or password!
Log In

Forgot your password?

Draugiem.pase
Facebook

Not registered yet?

Register and redeem free papers!

To receive free papers from Atlants.com it is necessary to register. It's quick and will only take a few seconds.

If you have already registered, simply to access the free content.

Cancel Register