Partenons celts no 447- 438.gadam p.m.ē. izmantots doriskais marmora perimetrs- 30.89x69.54m, kolonnu augstums ir 10.43m parteonā atradās Parteona veidotā 12 metrīgās Atēnu Partenas un 9 metrīgās bronzas Promanas statujas. Feidijas vadīja arī Parteona māksliniecisko apdari. Apkārt Partenonam stiepās 160 m gara josla, kuru veidoja metopas (doriskā ordera frīzes sastāvdaļas – taisnstūra formas akmens plāksnes (klātas ar ciļņa kompozīciju vai gleznojumu), kas regulāri mijas ar triglifiem), frontonu (fasādes elements trīsstūra, pusloka vai segmenta formā) plastiskie veidojumi un skulpturālā frīze (klasiskā ordera sistēmā antablementa vidējā daļa). Katras Partenona ārsienas metopas bija veltītas savai tēma, bet par to vēlāk.
Uzkāpis pa tempļa piebūves kāpnēm, senais Partenona apmeklētājs varēja aplūkot zemcilnī (viens no tēlniecības pamatveidiem, kur skulpturālais tēls veidots saistībā ar plakni un līdzīgi gleznai aplūkojams no priekšpuses. Zemcilnis izvirzīts mazāk par pusi sava apjoma virs plaknes) izveidoto frīzi (klasiskā ordera sistēmā antablementa vidējā daļa; dekoratīvajā mākslā par frīzi sauc arī rotājuma joslu, parasti sienas augšdaļā), kas bija iemontēta svētnīcas ārsienā un citos doriešu tempļos nebija sastopama. Lai gan frīze nav pilnībā saglabājusies, tomēr atklāts, ka šeit bijušas attēlotas 350 cilvēku un 250 dzīvnieku figūras (frīzes fragmenti glabājās Atēnās, Akropoles muzejā, daļēji Parīzē, Luvrā, daļēji Londonā, Britu muzejā). Frīzes skulpturālajos veidojumos attēlots panatanejas gājiens (svinīgs tautas gājiens uz Akropli, kas noslēdzās ar dzīrēm), kur atklājās viss panatanejas gājiena krāšņums un daudzveidība. Gājiena priekšgalā soļo sporta spēļu uzvarētāji, stalti jaunekļi ved zirgus, tos savalda, tālāk viņi sakārto apmetņus un sandales. Viens otrs jau uzkāpis zirgā un traucas uz priekšu, brauc sacīkšu rati, garos, baltos tērpos svinīgā solī virzās priesteri, bruņās tērpti karavīri, mūziķi, pūšot flautas un skandējot liras, jaunekļi un jaunavas ved upurējamos vēršus, bet aiz viņiem soļo grupa cilvēku, kas ved svētā kuģa modeli ar greznu violetā un dzeltenā krāsā darinātu plīvuru – dāvanu dievietei Atēnai. Pēc grieķu ticējumiem, šādos svētkos, cilvēkiem neredzami, piedalījās arī dievi, tāpēc tēlnieks bija attēlojis arī tos, tikai mazliet lielākus par mirstīgajiem.…
