Jau pirms daudziem gadsimtiem Zviedrija ir izrādījusi lielu interesi par mūsu valsti Latviju – sākot ar vikingu centieniem iekarot un izlaupīt zemes ap Baltijas jūru, Zviedru laikiem Vidzemē (1629.- 1710.g.) pēc Poļu zviedru kara un beidzot ar mūsdienu ekonomisko attīstību un Latviju kā potenciālu investīciju zemi zviedru uzņēmējiem.
Zviedrija ir viena no lielākajām Ziemeļeiropas valstīm, ar galvaspilsētu Stokholmu iedzīvotāju skaits Zviedrijā ir aptuveni 8,88 miljoni, kas ir gandrīz četras reizes vairāk kā Latvijā, no kuriem 91% ir zviedri .Teritorijas ziņā Zviedrija ir aptuveni septiņas reizes lielāka. No 1995 gada Zviedrija ir Eiropas Savienības dalībvalsts.
Zviedrija ir parlamentāra unitāra monarhija ar konstitūciju, kas sastāv no pieciem aktiem: Pārvaldes forma; Akts par Rigsdagu, Akts par troņa mantošanu; Akts par preses brīvību; Pamatlikums par izteikšanās brīvību. Likumdošanas vara- Riksdags, izpildvara- valsts padome. Zviedrijā, līdzīgi kā Latvijā darbojas trīspakāpju tiesu sistēma: Apvidus (Sesiju) tiesas (100), Apelācijas tiesas (6) un Augstākā tiesa. Bez tam darbojas arī trīspakāpju administratīvā tiesa.
Zviedrijas tiesību sistēma pieder pie Skandināvijas tiesību grupas, kas ir Kontinentālās Eiropas (romāņu -ģermāņu) tiesību loka apakšgrupa.1 pie šīs apakšgrupas pieder arī Dānija, Norvēģija un Somija. Galvenais iemesls, kāpēc šīs Ziemeļvalstu tiesības veidojās kā atšķirīgas, specifiskas tiesības, no pārējās Eiropas, bija tas, ka Ziemeļeiropā ietilpstošās valstis nekad nebija ietilpušas Romas Impērijā, tāpēc tās nav guvušas tādu ietekmi no romiešu tiesību recepcijas. Kā svarīgs fakts Zviedrijas tiesību attīstībā bija ombudsmena institūta izveidošana (19.gs.), kas paredzēts amatpersonu darbības tiesiskuma uzraudzīšanai.
Zviedrijā ģimenes tiesības galvenokārt balstītas uz Civillikuma Laulības kodeksu, savukārt Latvijā Civillikuma pirmā daļa Ģimenes tiesības, kas pēc atjaunošanas 1993. gadā ir grozītas, jo sabiedrībai attīstoties ir mainījušās vērtības un principi.
Zviedri, sakarā ar to, ka nepastāv iespēja aizliegt cilvēkiem faktiski dzīvot kopā, laist pasaulē un audzināt bērnus bez laulības noslēgšanas, ir samazinājuši tās noslēgšanas šķēršļus, kā arī paredzējuši alternatīvu – reģistrētas partnerattiecības. Arī Latvijā kāzu godi vairs nav tik aktuāli, jo ja 1991.gadā tika noslēgtas 22 347 laulības, tad 2001 gadā vairs tikai 9258. kā redzams Latvija šajā ziņā pārņem ne tikai Zviedrijā, bet arī visā Eiropā valdošās tendences un tradīcijas neslēgt oficiāli reģistrētas laulības, kas savukārt var izraisīt problēmas arī tiesiskā ziņā, jo Latvijā alternatīvas pagaidām nav. …
