Latvijai, tāpat kā pārējām Austrumeiropas (un citām) jaunajām demokrātijām, ir raksturīgs “administratīvais vājums”. Tas negatīvi ietekmē Latvijas iedzīvotāju (vēlamo) dzīves kvalitāti, kā arī Latvijas starptautisko konkurētspēju. Lai arī “administratīvā vājuma” problēma parasti tiek minēta kopsakarā ar Latvijas virzību uz Eiropas Savienību, tās atrisināšana ir objektīvās iedzīvotāju interesēs, neatkarīgi no virzības uz ES. Daļēji šī nostāja ir izskaidrojama ar to, ka gan sabiedrībā, gan pašā pārvaldē, gan publisko tiesību zinātnē samērā vāja ir precīza analīze, kas īsti ir galvenās problēmas un to cēloņi.
“Administratīvais vājums” nav viens noteikts “vājais punkts” valsts pārvaldes sistēmā, kuru varētu likvidēt ar vienu konkrētu pasākumu, bet gan par dažādu problēmu kopsumma.
Katra no problēmām, kuru kopsumma izraisa Latvijas valsts pārvaldes vājumu, ir jārisina ar tai adekvātiem līdzekļiem. Katrai no tām ir citādi optimālie risinājumi. Dažas no tām ir atrisināmas vieglāk, citas grūtāk. Vienā gadījumā būs pietiekams neliels tehnisks grozījums kādā normatīvā aktā (kas tomēr var dot lielu efektu), citā gadījumā nepieciešamas personāla izmaiņas (attiecīgās institūcijas štatu skaita palielināšana vai samazināšana), vēl citos gadījumos būs vajadzīga attiecīgās kompetences apgūšana (tas bieži var būt ilgāks process, kas aptver izglītības sistēmas izveidošanu un, galvenais, attiecīgās izglītības satura radīšanu), savukārt citu problēmu risinājumiem būs nepieciešami būtiski grozījumi likumdošanā, piemēram, lai likvidētu “baltos plankumus” vai izmainītu pārvaldes iekšējās procedūras.
Tad vispirms noskaidrosim, tādus jēdzienus, kā: iestāde, tiesiskums, lietderība, efektivitāte, tiesiskuma princips, ministrija un citus. Jo, nezinot vārda nozīmi mēs varam kļūdaini izanalizēt ministrijas stipras un vājas puses.
Iestāde – tiesību subjekts, kuram ar normatīvo aktu vai publisko tiesību līgumu piešķirtas noteiktas valsts varas pilnvaras valsts pārvaldes jomā.
Tiesiskums – sociālās dzīves parādību (tiesību subjektu darbības un tās rezultātu) atbilstība tiesību normu prasībām un atļaujam. Tiesiskums izpaužas:
1.tiesību subjektu tiesiski pamatotā rīcībā, uzvedībā un
2.juridiskos dokumentos (aktos).
Tiesiski pamatota rīcība nav tieši vērsta uz tiesisko attiecību rašanos (izmaiņām, izbeigšanu), bet tomēr saskaņā ar likumu izraisa noteiktas juridiskās sekas. Tiesiskajā rīcībā juridiskā nozīme ir nevis nodoms, bet rīcība kā process un tā objektīvais rezultāts. …
