Mēs stingri stāvam uz zemes. Taču vairāk nekā divas trešdaļas mūsu planētas klāj ūdens. Okeāni un jūras aizņem 71% zemeslodes virsmas. Tie ietekmē klimatu, nodrošina mūs ar pārtiku, enerģiju un vērtīgiem minerāliem. Jūrās un okeānos mīt brīnišķīgi augi un dzīvnieki. Pasaules okeāns radās pirms vairākiem miljardiem gadu, kad zemeslode, kas sākuma bija izkususi masa, atdzisa. Vulkānu izvirdumos no Zemes dzīlēm izplūda ūdens tvaiki, atdzisa un lietus veidā nolija atpakaļ uz Zemes. Ūdens aizpildīja plašas ielejas un baseinus ap klinšainiem sauszemes masīviem, kas lēnām pārvietojās, veidodami mūsdienu kontinentus un okeānus. Uz sauszemes radās upes. Ceļā uz jūru tās izšķīdināja minerālus no iežiem un iepludināja tos jūrā, padarīdamas okeānus un jūru ūdeni sāļu. Okeāni ir plašas ūdens masas, kuras norobežo kontinenti. Klusais okeāns, lielākais un dziļākais okeāns, atrodas starp Ameriku un Āziju un aizņem vairāk nekā trešdaļu zemeslodes. Pārējie okeāni (dilstošā secībā) ir Atlantijas, Indijas un Ziemeļu Ledus okeāns. Ziemeļu Ledus okeāns aizņem teritoriju ap Ziemeļpolu un ir gandrīz pilnīgi klāts ar ledu. Jūras un līči ir okeāna daļa, ko daļēji norobežo sauszeme vai salas. Dažās jūrās, piemēram, Kaspijas un Nāves jūru, pilnīgi aptver sauszeme, īstenībā tās ir tikai lieli ezeri. Pie sauszemes jūras dibens ir viegli slīps. Šīs lēzeni slīpās, seklās teritorijas sauc par kontinentālo šelfu jeb sēkli. Tas iesniedzas 200 m dziļumā un var stiepties simtiem kilometru no krasta, tad strauji aiziet dziļumā. Kontinentālajā šelfā ir daudz dzīvo būtņu, jo tur no upēm tiek ieskalotas barības vielas.…
