Katras uzņēmējdarbības pamatā ir mērķis nopelnīt. Lai to veiksmīgi izdarītu, ir jāmāk saplānot visus paredzamos ienākumus un izdevumus, kā arī noteikt par kādu cenu uzņēmums ir gatavs pārdot savu saražoto produkciju un vai tā ir konkurētspējīga tirgū.
Lai noteiktu cenu, ir jāzina vienas produkcijas vienības pašizmaksa.
Pašizmaksu var izkalkulēt ar dažādām metodēm un tās atšķiras ar to, kādas izmaksas ieskaita konkrētajā gadījumā.
Pašizmaksas galvenie kalkulācijas uzdevumi ir:
1.sniegt datus uzņēmējdarbības cenu politikā, t.i.
palīdz noteikt izdevīgāko cenu ar maksimāli iespējamo peļņu konkurences apstākļos,
palīdz noteikt zemāko pieļaujamo cenu robežu,
dod iespēju aprēķināt piedāvājuma cenu konkrētos apstākļos,
dod datus par izvēli, vai atsevišķus izstrādājumus ražot vai iepirkt;
2.sniegt datus pašražotās produkcijas krājumu novērtēšanai gada pārskata bilancē;
3.sniegt datus ražošanas un noieta plānošanai;
4.aprēķināt rādītājus izmaksu kontrolei;
Šajā darbā ir parādītas kalkulācijas metodes, veikti aprēķini ar šīm metodēm un parādītas šo metožu atšķirības, kā arī priekšrocības un mīnusi katrai šajai metodei.
1. ANALITISKĀ DAļA
1.1.Pašizmaksa
No vadības grāmatvedības viedokļa preču pašizmaksa ietver sevī visas izmaksas, kuras ir saistītas ar preces izstrādi, ražošanu un realizāciju. Atkarība no veicamas analīzes uzdevumiem pašizmaksu var izskatīt un analizēt no dažādiem aspektiem. Piemēram, pēc rašanas biežuma: pastāvīgās (darba alga, izejvielas) un periodiskās (iekārtu remonts). Pēc attiecības uz ražošanas procesu: tiešā veidā saistītas ar preču ražošanu (izejvielas, degviela, elektroenerģija, pamatlīdzekļu amortizācija), netiešas izmaksas (administratīvas izmaksas, reklāma). Taču pašizmaksas plānošanai labāk var būt piemērots dalījums pēc pašizmaksas posteņiem. Tie var būt šādi:
1.Izmaksas saistītas ar preces izstrādi, pētnieciski darbi, patenti.
2.Darba līdzekļu, materiālu un izejvielu izmaksas produkcijas ražošanai. Pie tiem arī attiecās izmaksas, saistītas ar ražošanas procesa sagatavošanu un apgūšanu; racionalizāciju un izgudrojumiem; ražošanas procesa apkalpošanas izmaksas.
3.Administratīvas izmaksas.
4.Loģistikas izdevumi – transportēšana, glabāšana, kravas apstrāde un apdrošināšana.
5.Izmaksas, saistītas ar produkcijas noiešanu un realizācijas veicināšanu: tirgus izpēte, reklāma, paraugi un prezentācijas, izstādēs un citas marketinga aktivitātes.
6.Izmaksas, kas tieši nav saistītas ar ražošanas procesu. Piemēram, personāla apmācība, apdrošināšana, sociālas programmas. …
