Add Papers Marked0
Paper checked off!

Marked works

Viewed0

Viewed works

Shopping Cart0
Paper added to shopping cart!

Shopping Cart

Register Now

internet library
Atlants.lv library
FAQ
6,49 € Add to cart
Add to Wish List
Want cheaper?
ID number:611937
 
Author:
Evaluation:
Published: 22.02.2005.
Language: Latvian
Level: Secondary school
Literature: 12 units
References: Not used
Table of contents
Nr. Chapter  Page.
  Ievads    3
1.  Depresija    4
1.1.  Depresijas klasifikācija pēc tās dziļuma līmeņa    10
1.2.  Depresijas īpatnības dažādos vecuma periodos    12
1.3.  Daži fakti par depresijas izplatību pasaulē un Latvijā    15
1.  Pašnāvības un tās mēģinājuma problēma Latvijā    17
1.1.  Pašnāvība dažādos aspektos    23
1.2.  Vīrieši izvēlas biežāk mirt    26
2.  Valstij citas prioritātes    27
3.  Pašnāvību problēma bērnībā    30
3.1.  Kad sagrūst pasaule bērnam vai jaunietim    30
3.2.  Pašnāvības biežākas nepilnās ģimenēs    31
3.3.  Arī mazi bērni domā par pašnāvību    31
3.4.  Problēmas nomāc arī labi labi situētu vecāku bērnus    32
3.5.  Jaunieši spēlējas ar dzīvību un nāvi    32
3.6.  Ar bērniem un jauniešiem ir jārunā    33
3.7.  Pusaudžu pašnāvību galvenie motīvi    33
4.  Kā rīkoties, ja pusaudža uzvedībā jau ilgāku laika periodu vērojami simptomi, kas rada izdomas par depresijas vai pašnāvības mēģinājuma iespējamība    35
5.  Nosliece neiedzimst    37
6.  Pašnāvība kā liela ētiskā problēma    38
6.1.  Vai pašnāvība ir brīva izvēle?    38
6.2.  Pašnāvība neko neatrisina    39
  Secinājumi    41
  Anotācija    42
  Izmantotā literatūra    43
Extract

Šo tēmu izvēlējāmies, jo likās interesanti uzzināt, kam jānotiek, lai cilvēks izvēlētos šo soli – pašnāvību. Visbiežāk cilvēku līdz pašnāvībai noved depresija, ko izraisa dažādas sadzīviskas problēmas.
Jauzsver, ka pašnāvības problēma nav saistīta tikai ar medicīnu, tai ir arī psiholoģiski un sociāli cēloņi. Pašnāvība vienmēr ir kaut kas vairāk nekā tikai cilvēka individuāls lēmums, tā ir sabiedrības garīgās veselības problēma.
Mūsuprāt, cilvēkiem bieži rodas šādi jautājumi: Būt vai nebūt – tāds ir jautājums. Kas prāta cienīgāk: vai ciest tās bultas, Ar ko mūs vajā ļaunais liktenis, Vai pacelt ieročus pret posta jūru un izbeigt visu?
Šajā darbā mēs pētījām, kas ir depresija, kā dzīvot pēc pašnāvības mēģinājuma un kāpēc cilvēki izvēlas izdarīt pašnāvību nevis dzīvot.
Mūsu darba mērķis bija izprast kādēļ cilvēki izdara pašnāvību, kā cilvēkam palīdzēt atbrīvoties no domas par pašnāvību un kas tieši ir pašnāvības galvenais cēlonis – depresija.
Darba uzdevums bija analizēt dažādus teorētiskus materiālus par pašnāvības cēloņiem, izprast cilvēkus kuri ir domājuši par pašnāvību vai ir pazīstams kāds cilvēks kurš ir mēģinājis izdarīt pašnāvību.
Mūsu darba pētijuma objekts – cilvēki visos vecuma posmos, jebkura dzimuma, neatkarīgi no materiālā stāvokļa.
Darba hipotēze: pašnāvības galvenais cēlonis – ilgstoša depresija.


1. Depresija

Ja pie psihiatra vai psihoterapeita atnāk pacients, ļoti rūpīgi ārstam jāizvērtē viņa psihiskais stāvoklis. Tikai kompetents speciālists ar labām zināšanām psihiatrijā spēs precīzi noteikt diagnozi un izvēlēties labāko ārstēšanas metodi. Ir nepieciešmas dziļas zināšanas, lai, piemēram, atšķirtu depresiju no tādas šizofrēnijas formas, kuras pirmā pazīme ir depresija. Šo traucējumu gadījumā ir atšķirīga gan medikamentozā terapija, gan psihoterapija. Ja šizofrēnija tiktu ārstēta kā depresija, tad tas varētu izraisīt slimības saasinājumu. Dažkārt, lai noteiktu precīzu diagnozi, ir nepieciešama izmeklēšana stacionārā un sadarbība ar citu speciālistu ārstiem. Pacientam ar vairogdziedzera hormonu nepietiekamību var rasties depresija, kuru nosaka hormonu nepietiekamība var rasties depresija, kuru nosaka hormonu daudzuma izmaiņas asinīs. Šādam pacientam būtu jāārstējas pie endokrinologa. Ja ir aizdomas par kādu somatisku slimību, pacientam vispirms būtu jāvēršas pie ģimenes ārsta vai citiem šaurāku nozaru speciālistiem.
Ja ir noteikta depresijas diagnoze, tad tālāk ir jāizvērtē, cik smaga ir depresija. Atgādināšu, ka vieglas depresijas gadījumā cilvēks tiek galā ar ikdienas darbiem, veido attiecības, bet tas notiek bez prieka. Ja depresija ir vidēji smaga, ir ļoti grūti tiktgalā ar ikdienas darbiem, cieš darba produktivitāte, brūk attiecības. Smagas depresijas gadījumā cilvēks nespēj strādāt. Palīdzība ir nepieciešama visu laiku. Viņš nemazgājas, neēd, nerunā. Vieglas depresijas gadījumā vēlamā ārstēšanas metode būtu psihoterapija. Vidēji smagas depresijas gadījumā – psihoterapija un medikamenti. Smagas depresijas gadījumā būtu nepieciešama ārstēšana specializētā stacionārā, lai nodrošinātu ārstēšanas efektivitāti un pastāvīgu pacienta veselības stāvokļa kontroli. Te ārstēšanu būtu jāsāk ar medikamentiem. Psihoterapija smagas depresijas gadījumā var būt neiespējama. Ārstēšana jebkurā gadījumā būtu jāuzsāk pēc iespējas agrāk. …

Author's comment
Work pack:
GREAT DEAL buying in a pack your savings −7,48 €
Work pack Nr. 1123550
Load more similar papers

Atlants

Choose Authorization Method

Email & Password

Email & Password

Wrong e-mail adress or password!
Log In

Forgot your password?

Draugiem.pase
Facebook

Not registered yet?

Register and redeem free papers!

To receive free papers from Atlants.com it is necessary to register. It's quick and will only take a few seconds.

If you have already registered, simply to access the free content.

Cancel Register