Viens no smagākajiem noziegumu veidiem ir slepkavības. Sabiedrībā slepkavības ir noziegumi, kas gūst lielu rezonansi. Krimināllikumā tiek dots šāds slepkavības definējums : “ ... citas personas tīša prettiesiska nonāvēšana.”1
Krimināllikumā slepkavības vai personas nāves iestāšanās tiek diezgan plaši nodalīta. Kriminālistikā veicot izmeklēšanu slepkavību lietās arī pastāv lietu diferencējums. Visām slepkavību izmeklēšanām ir vispārējās kopīgās izmeklēšanas pazīmes un vienlaicīgi ir arī katram atsevišķam slepkavību veidam sevišķas, īpašas izmeklēšanas metodes.
Ievadā esmu izvēlējies veikt vispārējos kriminālistiskā izdalīto slepkavību veidu īsu raksturojumu. Slepkavības klasificē atkarībā no nāves nodarīšanas līdzekļa (šaujamierocis, pakāršana u.tml.); no tā vai upura personība ir/nav zināma; no slepkavības motīva utt.2
Veicot izmeklēšanu slepkavību lietās pirmais iedalījuma veids ir vai slepkavības izmeklēšana tiek veikta pēc līķa atrašanas vai otrādi, slepkavība tiek izmeklēta bez līķa (lietā ir pamatots uzskats, ka attiecīgā persona ir noslepkavota).
Lietās, kurās ir atrasts līķis tiek iedalīts vai vainīgā persona ir zināma un otrādi vainīgā persona nav zināma. Abas grupas ir iedalāmas vai noslepkavotā cilvēka personība ir zināma vai nav. Kā jau iepriekš bija norādīts, ka visi slepkavību veidi ir klasificējami atkarībā no slepkavības izdarīšanas veida, piemēram, slepkavības nošaujot, nodurot, noindējot, noslīcinot, izmetot no augststāvu ēkas u.tml.…