Jebkura sociāla veidojuma finansiālo pamatu veido tam pieejamais budžets. Termins „budžets” parasti tiek lietots divās nozīmēs. Pirmkārt, budžets ir likumdošanas ceļā apstiprināts valsts naudas ienākumu un izdevumu uzskaitījums noteiktam laika posmam, parasti gadam, kas vairākumā valstu sakrīt ar kalendāro gadu. Otrkārt, budžets ir valsts, iestādes, uzņēmuma vai atsevišķas personas paredzēto ienākumu un izdevumu uzskaitījums noteiktam laika posmam. Savukārt, pašvaldība ir viens no galvenajiem teritoriālās pašpārvaldes veidiem. Tātad, pašvaldības budžets ir noteiktas teritorijas vietējās pārvaldes naudas summā izteikts ieņēmumu un izdevumu plāns noteiktam laika periodam. Līdz ar globālās ekonomiskās krīzes sākumu 2008.gadā, tika meklēti veidi kā samazināt valsts budžeta deficītu jeb budžeta izdevumu pārsniegumu par ieņēmumiem. Šī budžeta deficīta samazināšana lielā mērā skāra arī pašvaldību budžetus.
Tieši pašvaldību budžets ir iemesls daudzu pašvaldību savstarpējiem konfliktiem, jo Latvijā ir izveidota pašvaldību sistēma, kas rada nevienlīdzību pašvaldību starpā. Nenoliedzami atšķiras lielu un mazu pašvaldību ieņēmumi un izdevumi, tomēr ne vienmēr pašvaldībām ar maziem ieņēmumiem ir arī mazi izdevumi un attiecīgi arī pretēji, ne vienmēr pašvaldībām ar salīdzinoši lieliem ieņēmumiem ir arī lieli izdevumi. Šīs nevienlīdzīgās situācijas dēļ tika veikta administratīvi teritoriālā reforma, kuras rezultātā būtībā lielajām pašvaldībām tika pievienotas atsevišķas mazākas pašvaldības atbilstoši jaunajam administratīvi teritoriālajam iedalījumam. Administratīvi teritoriālās reformas mērķis bija izveidot ekonomiski attīstīties spējīgas administratīvās teritorijas (novadus) ar vietējām pašvaldībām, kas nodrošinātu kvalitatīvu pakalpojumu sniegšanu iedzīvotājiem. Novads izveidojās apvienojoties pagastiem, pilsētām vai pagastiem un pilsētām, un novadā tika izveidota viena vietējā pašvaldība. Diemžēl praksē ar reformas veikšanu pilnībā netika sasniegts tās mērķis.…
