Pašvaldība ir viena no tām pārvaldes institūcijām, ar kuru mēs saskaramies reālajā ikdienas dzīvē. Diezgan bieži saskaramies netiešā formā, bet lielākoties tomēr bez tām nebūtu iedomājama ikdienas dzīve. Pašvaldības institūcija risina visas mūsu sadzīviskās problēmas: sabiedriskās kārtības nodrošināšana, sabiedriskais transports, komunālie pakalpojumi, sociālā aprūpe un tamlīdzīgi (daudz konkrētāku pārskatu sniegšu darba konspektā). Protams, tas nenozīmē, ka pati pašvaldība veic visas šīs funkcijas, ņemot vērā to, ka viņas ir ļoti daudz. Pašvaldībai ir jānodrošina šo funkciju izpilde, pretējā gadījumā rodas nesakārtotība, kas var izraisīt diezgan lielas problēmas pārvaldes kārtībā. Cik neatkarīga institūcija ir pašvaldība, cik liela ir tās kompetence, kā tā var izpildīt un nodrošināt tās pienākumos esošās funkcijas – par to sīkāk šajā darbā.
Pašvaldība ir vietējā pārvalde, kas ar pilsoņu vēlētas pārstāvniecības – domes – un tās izveidoto institūciju un iestāžu starpniecību nodrošina likumos noteikto funkciju, kā arī šajā likumā paredzētajā kārtībā MK(Ministru kabinets) doto uzdevumu un pašvaldības brīvprātīgo iniciatīvu izpildi, ievērojot valsts un attiecīgās administratīvās teritorijas iedzīvotāju intereses.
Pašvaldību raksturojošie elementi:
1.noteikta administratīvā teritorija;
2.pastāvīgi iedzīvotāji;
3.pilsoņu ievēlēta lēmējinstitūcija – Dome;
4.pilsoņu vai Domes ievēlēts izpildvaras vadītājs;
5.patstāvīgs budžets un tiesības iekasēt vietējos nodokļus un nodevas.
2 būtiskākie normatīvie akti, kuri regulē pašvaldību darbību ir 1994.gada 19.maijā pieņemtais likums “Par Pašvaldībām” un starptautiski pieņemtās normas, konkrētāk šajā gadījumā likums ”Par 1985.gada 15.oktobra Eiropas vietējo pašvaldību hartu”. Balstoties uz šiem un vēl citiem normatīvajiem aktiem, pašvaldības un to kompetencē esošās institūcijas veic savu darbību. …
