Add Papers Marked0
Paper checked off!

Marked works

Viewed0

Viewed works

Shopping Cart0
Paper added to shopping cart!

Shopping Cart

Register Now

internet library
Atlants.lv library
FAQ
2,49 € Add to cart
Add to Wish List
Want cheaper?
ID number:423322
 
Evaluation:
Published: 25.02.2006.
Language: Latvian
Level: College/University
Literature: 3 units
References: Used
Table of contents
Nr. Chapter  Page.
  IEVADS    3
  PAŠVALDĪBAS KĀ VALSTS PĀRVALDES FORMA. VĒSTURISKS APSKATS    3
  PAŠVALDĪBA UN MINISTRU KABINETS. TIESISKUMS    5
  ADMINISTRATĪVI TERITORIĀLĀ REFORMA    6
  SECINĀJUMI    8
  LITERATŪRAS SARAKSTS    9
Extract

Valsts pārvaldes iestādes ir centrālās un vietējās izpildvaras orgāni, kuras ir izveidojusi Saeima vai Ministru kabinets. To galvenais uzdevums ir likumu un Ministru kabineta izdoto tiesisko aktu īstenošana dzīvē. Šīs iestādes ar retiem izņēmumiem ir padotas ministrijām, kuras realizē to pārraudzību un vadību. Valsts pārvaldes iestādēm ir piešķirtas tiesības arī pēc savas iniciatīvas izdot pārvaldes aktus, bet to var darīt tikai likumos un Ministru kabineta noteikumos paredzētajos gadījumos.
No valsts pārvaldes iestādēm ir jāatšķir pašvaldības un to nodibinātās pašvaldības iestādes. Pašvaldības ir publisko tiesību subjekti, kuri likumā noteiktā kārtībā un apmēros piedalās vispārējo valsts funkciju īstenošanā. Tajā pašā laikā tās neietilpst valsts pārvaldes iestāžu sistēmā un nav no tām tieši atkarīgas. Tām ir savs īpašums, kas nošķirts no valsts īpašuma, un savi finansu līdzekļi. Pašvaldības neizveido valsts pārvaldes iestādes administratīvā kārtā, bet gan ievēl attiecīgo administratīvo teritoriju iedzīvotāji. Savukārt ievēlētās pašvaldību institūcijas var nodibināt pašvaldību iestādes, lai realizētu atsevišķas pašvaldību kompetencē nodotās funkcijas.

Lai gan pašvaldības un to izveidotās iestādes ir pakļautas valsts pārvaldes iestāžu pārraudzībai, valsts iestādēm nav atļauts iejaukties pašvaldību darbā un rīkoties viņu vietā. Tā tas bija noteikts jau Latvijas Republikas pastāvēšanas sākuma posmā. Tomēr nodibinoties Kārļa Ulmaņa autoritārajam režīmam 1934. gadā pašvaldību demokrātija tika stipri ierobežota1. Pieauga iekšlietu ministrijas pilnvaras. 1935.gadā tika likvidētas vēlētās apriņķu pašvaldības un tās aizstāja ar Ministru kabineta ieceltiem apriņķu priekšniekiem.
Atjaunotajā Latvijā pilnā mērā tika atjaunota pašvaldību demokrātija un Latvija pievienojās Eiropas vietējo pašvaldību hartai2. Saskaņā ar likumu “Par pašvaldībām”, 2 un 5 pantu pašvaldības rīkojas patstāvīgi likumu un savas kompetences ietvaros. Pašvaldības ir valsts vietējā pārvalde, kas ar iedzīvotāju vēlētu pārstāvniecību palīdzību nodrošina likumā noteikto valsts funkciju izpildi attiecīgajā administratīvajā teritorijā, ievērojot šīs teritorijas iedzīvotāju intereses. Vēlētās pašvaldību institūcijas (domes, rajonu un pagastu padomes) var izveidot savas pārvaldes iestādes attiecīgo pašvaldībai nodoto pārvaldes funkciju realizēšanai.…

Author's comment
Load more similar papers

Atlants

Choose Authorization Method

Email & Password

Email & Password

Wrong e-mail adress or password!
Log In

Forgot your password?

Draugiem.pase
Facebook

Not registered yet?

Register and redeem free papers!

To receive free papers from Atlants.com it is necessary to register. It's quick and will only take a few seconds.

If you have already registered, simply to access the free content.

Cancel Register