1. PAŠVALDĪBU SISTĒMU VEIDI
Teorijā, pamatojoties uz vietējo pašvaldību un centrālās varas savstarpējām attiecībām, tiek izšķirtas vairākas vietējo pašvaldību sistēmas. Par nozīmīgākajiem pašvaldību sistēmas veidiem tiek uzskatītas municipālā(anglosakšu) un bipolārā (romāņu-ģermāņu)
„Bipolāro pašvaldības sistēmu raksturo tas, ka:
- administratīvi teritoriālā vienībā paralēli darbojas vietējās pašvaldības sistēma un valsts pārvalde;
- par vietējās pašvaldības subjektu tiek atzīta vietējā pašvaldība, kas apveltīta ar publisko tiesību subjekta tiesībām;
- vietējā institūcijā ir šādas institūcijas: pārstāvniecības institūcija, izpildinstitūcijas vadītājs un izpildinstitūcijas;
- kompetence tiek noteikta vispārēji (darbojas princips „atļauts viss, kas nav aizliegts”)
- vietējās pašvaldības kontrolē pašvaldībā esošs valsts kalpotājs.”1
„Municipālā pašvaldību sistēma ir attīstījusies Lielbritānijā un darbojas arī Latvijā. Sistēmu raksturo tas, ka:
- pašvaldībā darbojas padome – koleģiāla pārstāvniecības institūcija, ko ievēlē vietējie iedzīvotāji, kas ir galvenā pašvaldības institūcija, kurai ir augstākā lēmējvara un kontroles vara;
- padomes priekšgalā ir padomes vadītājs (mērs, priekšsēdētājs), kuru ievēlē iedzīvotāji vai padome;
- pašvaldības padomes kompetenci raksturo princips – pašvaldības institūcijas drīkst darīt tikai to, kas ir stingri noteikts likumā;
- nepastāv ievēlēto institūciju hierarhija;
- vietējo pašvaldību funkciju izpildi kontrolē: speciāla pašvaldību likuma ietvaros –speciāla ministrija; deleģēto funkciju izpildi – nozares ministrijas;
- vietējo pašvaldību pieņemtos lēmumus un rīcību var pārsūdzēt tiesā gan pēc valsts institūciju iniciatīvas gan pēc privātpersonu iniciatīvas. Administratīvā kārtā pašvaldības lēmumus atcelt nevar.”2
…