Likums „Par pašvaldībām” nosaka, ka publisko tiesību jomā pašvaldību kompetencē ir vairāku veidu funkcijas. Pie pirmā veida funkcijām pieder noteiktās vietējās un rajonu (reģionālās) pārvaldes un sociāli ekonomiskās, kā arī kultūras un izglītības veicināšanas funkcijas, kuras pašvaldības pilda pastāvīgi. Ir iespējams konstatēt arī funkcijas šajās jau tikko minētajās jomās, kuras pašvaldības pilda noteiktu laika posmu. Publisko tiesību jomā pašvaldību kompetencē ir arī valsts pārvaldes funkcijas, kuru izpilde šajā likumā noteiktajā kārtībā ir nodota attiecīgajai pašvaldībai. Kādai noteiktai pašvaldībai var tikt nodotas citu pašvaldību kompetencē ietilpstošas funkcijas. Pašvaldību kompetencē ir arī vienreizēji uzdevumi, kuru izpildi valsts pārvaldes iestādes šajā likumā noteiktajā kārtībā ir uzdevušas pašvaldībām, kā arī brīvprātīgas iniciatīvas.1
Šī darba galvenais mērķis ir noskaidrot pašvaldību patstāvīgās funkcijas. Uzmanība tiks veltīta arī administratīvi teritoriālajai reformai, kuras viens no mērķiem ir šo pašvaldības funkciju palielināšana.
Pašvaldību pastāvīgās funkcijas ir pildāmas kārtībā, kāda noteikta attiecīgajos likumos un Ministru kabineta noteikumos. Likums „Par pašvaldībām” paredz, ka pastāvīgo funkciju izpildi organizē un par to atbild pašvaldības. Šo funkciju izpilde tiek finansēta no attiecīgās pašvaldības budžeta, ja šajā likumā nav noteikts citādi. Jāpiemin, ka nododot pašvaldībām jaunas pastāvīgās funkcijas, kas saistītas ar izdevumu palielināšanos, likumā, ar kuru uzdota šo funkciju izpilde, vienlaikus jānosaka pašvaldībām jauni ienākumu avoti.…