Pašvaldību jēdziens un principi.
Jau kopš cilvēces pastāvēšanas pirmsākumiem, cilvēki ir meklējuši labāko veidu kā reglamentēt savstarpējās attiecības. Tātad, sabiedrībai kā sociālai sistēmai (tāpat kā jebkurai sistēmai) ir nepieciešams kāds pārvaldošais bloks. Ģintī, ciltī tie bija virsaiši, vecāko padomes utt. Kad ciltis sāka apvienoties, veidojas tautības, šādi pārvaldītāji izrādījās nepietiekami un paralēli tiem sāka veidoties institūti kā valsts sastāvdaļas. Sākumā to nebija daudz un tie bija samērā neliela, tāpēc arī valstis, salīdzinot ar mūsdienu valstīm, bija daudz mazākas un vienkāršākas. Pastāvējušas (legāli, formāli vai teorētiski) visdažādākās attiecību reglamentēšanas formas - tādas kā anarhija, demokrātija, totalitārisms, tomēr visas tās raksturo termins - pārvalde. Cilvēces evolūcijas ceļā šīs formas daudzkārt ir mainījušās, sākot ar pirmatnējās kopienas un feodālisma laikiem, līdz beidzot ar mūsdienu dažādiem pārvaldes modeļiem. Nepieciešamību pēc pārvaldes var raksturot kā atsevišķu cilvēku vai grupu vēlmi pakļauties noteiktiem likumiem. Tātad pārvaldes institūtu veidošanās procesu nosaka sabiedrības pašregulācijas mehānisms, kura darbības viens no pamatprincipiem ir – katrai tautai ir tāda valdība (var teikt plašāk – valsts), kādu tā ir pelnījusi. Cilvēki deleģēja noteiktas pilnvaras uz varas lietošanu kādam indivīdam vai grupai, kas savukārt izmantoja varu, lai regulētu cilvēku savstarpējās attiecības.
…