Ikvienam cilvēkam ir savas vēlmes un vajadzības, līdz ar to ikviens cilvēks ir sava veida patērētājs. Bet, vai visi zina savas tiesības – tas ir cits jautājums. Manuprāt, Latvijā daudz cilvēku vēl joprojām nezina savas tiesības un tās arī neizmanto. Kā šo situāciju komentēja Patērētāju tiesību un aizsardzības vecākā speciāliste Simona Stelpe, tad „process, kurā sabiedrība uzzina par iespējām būt aizstāvētiem, pamazām uzlabojas. Iesniegto sūdzību saraksts ar katru gadu paplašinājies .”
Lai izprastu patērētāju tiesību likumdošanu un reālas iespējas tās nepieciešamības gadījumā izmantot, izvēlējos veikt pētījumu par patērētāja tiesībām Latvijā.
Kas tad ir patērētājs? Šis vārds var izraisīt dažādas interpretācijas (piemēram, cilvēks, kas kaut ko ēd; kāda elektroierīce, kas patērē elektroenerģiju vai persona, kas izmanto gaisu, lai elpotu). Pēc patērētāju tiesību aizsardzības likuma, šajā darbā vārds patērētājs tiks izmantots kā fiziskā vai juridiskā persona, kas izsaka vēlēšanos iegādāties, iegādājas vai varētu iegādāties preci vai izmantot pakalpojumu nolūkam, kurš nav tieši saistīts ar tās uzņēmējdarbību.
Darba temata analīzei kā pamatinformācija tiks izmantots 1999. gada 18. martā Latvijas Republikas Saeimas pieņemtais patērētāju tiesību aizsardzības likums, kā arī šī likuma grozījumi, kas stājās spēkā 2001. gada 26. decembrī un 2003. gada 1. janvārī. Iepazinos arī ar Eiropas Savienības (ES) direktīvām, kas pēc 1. maija laika gaitā būs jāievēro arī praksē. S. Stelpe intervijā skaidroja, ka „pašreizējā likumdošana ir sakārtota un problēmas nerada. Tā ir arī piemērota ES prasībām, līdz ar to Latvijā varam strādāt atbilstoši Eiropas standartam un galvenais kvalitātes prasībām.”…
