Mūsdienu pasaule ir augoša patērētāju sabiedrība, kas kā lielāko vērtību saskata iepirkšanos, kvalitatīvu pakalpojumu saņemšanu, jaunākās modes tendences. Sabiedrības vērtību sistēma diktē, ko ražot un ko neražot.
Patērētājsabiedrība arvien vairāk pāriet uz simbolu patērēšanu, un tieši to piedāvā masu jeb popkultūra. Patērējot šādu produkciju, mēs iemācāmies un sev par saistošām pieņemam tajā esošās normas un vērtību hierarhijas. Šīs vērtības tiek popularizētas caur medijiem, tāpēc svarīgi izpētīt, kā tas izpaužas, kādā veidā medijos, šajā gadījumā laikraksts “Diena”. Mediji ir galvenais ietekmes avots, mediji veido sabiedrisko domu, tāpēc svarīgi ir analizēt, kā mediji nosaka dienaskārtību (kā mediji izvēlas, kādu informāciju sniegt auditorijai). Mediji ieņem svarīgu lomu sabiedrības socializācijas procesos. Tā kā mediji ir viens no lielākajiem masu informācijas avotiem, tie ietekmē sabiedrības rakstura un sabiedriskās domas veidošanos. Latvijā vēl joprojām veidojas pilsoniskā sabiedrība un mediji ir būtiska tās sastāvdaļa.
Vērtības tiek popularizētas ar reklāmas vai reklāmrakstu palīdzību, jo tā mums apgalvo, kas ir labs, ko mums vajag. Mēs dzīvojam patērētāju ērā, reklāmas laikmetā, dēvējot sevi par informācijas sabiedrību, bet patiesībā pareizāk būtu teikt reklāmas sabiedrība, jo visur esošās reklāmas netiešā un tiešā veidā sabiedrībai stāsta un rāda kā jāizskatās, kas jāēd, jādzer, ar ko jābrauc, kas jālasa un kas jāskatās. Taču diskutējams ir jautājums, vai tas, ka esam patērētājsabiedrība, ir labi vai slikti. Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Jānis Stradiņš savulaik pilnsapulcē „Ilgtspējīga attīstība Latvijā- 10 gadi pēc Rio- 1992 sanāksmes un 10 Latvijas neatkarības gadi” (Rīgā, 2002. gada 17. oktobrī) skaidrojis, ka pirms 20- 30 gadiem pasaulē aizsākās diskusija, ka sabiedrība nedrīkst attīstīties kā patērētāju sabiedrība vien, ka ir jāsabalansē trīsvienība: ekonomika, sociālie faktori un vides kvalitāte.1…
