Cilvēks nevar vienmēr izvēlēties savus dzīves apstākļus, bet var izvēlēties personīgo attieksmi pret tiem. Viņš pats ir atbildīgs par sevi, kaut atrodas smagu dzīves apstākļu ietekmē. Cilvēks ir piedzīvojis, ka apstākļi kontrolē viņu, un paša spējas tikt galā ar problēmu ir ierobežotas. Viņu pārņem bezpalīdzīgas sajūta. Cilvēkam ir nepieciešams iedrošinājums, lai pastiprinātu apņēmību censties sākt risināt problēmu. Ir vajadzīga palīdzība, bet ir jāparāda atšķirība starp palīdzību un atkarības veidošanos. Jāstimulē veikt nelielus uzdevumus pašam.
Mēs dzīvojam pastāvošu viedokļu, pārliecību, vērtību un pārvērtību laikā, kas izraisa cilvēkam orientācijas krīzi. Mēs esam dažādi – vieni pielāgojas ātri un aktīvi, citi pasīvi. Pārmaiņu laiks ir grūts un sarežģīts, pat sāpīgs. Sociālās kārtības maiņa daudziem ir visas iepriekšējās dzīves krahs - radot sabiedrībā izstumto daļu.
Cilvēks saaug ar vidi, kļūstot par stabilu elementu bezpajumtnieku vidē. Laika gaitā dziļi iesakņojas tajā, iegūstot noteiktu dzīves veidu. Indivīds paliek tajā, jo nav gribasspēka izrauties un veidot jaunu nākotni.
Sociālajā darbā ar sociālo gadījumu klients tiek skatīts vides kontekstā. Vide būtiski ietekmē klienta sociālās problēmas stāvokli un tās risināšanas ceļus. Vide satur daudz informācijas, kas jānovērtē un jāņem vērā, lai sasniegtu sociālās problēmas optimālo risinājumu.
Rīgas patversme – personām bez noteiktas dzīvesvietas vai krīzes situācijām nonākušā personām nodrošina īslaicīgu patvērumu un sniedz cilvēka pamatvajadzībām atbilstošus pakalpojumus.
Rīgas patversmē var saņemt : gultasvietu ; ēdināšanu ; sanitāri higiēniskos pakalpojumus ; personīgo mantu glabāšanu ; medicīnisko palīdzību un sociālā darbinieka konsultāciju. …
