Pazemes ūdeņi

Virszemei tuvākais pazemes ūdeņu- gruntsūdeņu slānis izveidojies kvartāra perioda nogulumos virs ūdens mazcaurlaidīgiem iežiem, piemēram, māla slāņiem. Gruntsūdeņus daudzviet izmanto kā dzeramo ūdeni. Šī ūdens slāņa biezums var būt no dažiem metriem līdz 50m, ielejveida iegriezumos- pat 100 un vairāk me4tru biezs. Gruntsūdeņi atrodas 1-5m dziļumā, bet paugurainēs -5-10m dziļumā, vietām arī dziļāk. Tāpēc tie bieži tiek piesārņoti ar slāpekļa un fosfora savienojumiem, kurus izmanto zemkopībā, kā arī fermu un atkritumu izgāztuvju notekūdeņiem. Latvijā ~20% aku ir piesārņots ūdens. Gruntsūdens dabiskā attīrīšanās norit lēni. Tāpēc daudzviet, lai iegūtu labas kvalitātes dzeramo ūdeni, ierīko dziļurbumus.
Daudzviet ūdeni saturošus iežu slāņus (smilšakmeni, dolomītu u.c.) vienu no otra atdala ūdeni necaurlaidīgi nogulumi, piemēram, māls, u.c. Tāpēc pazemes ūdeņi šādās vietās ir zem spiediena un tos sauc par artēziskajiem ūdeņiem. Tie ir dzidrāki un vēsāki nekā gruntsūdeņi.
Ūdens apgādei bieži izmanto pazemes ūdeņus, kas atrodas devona (smilšakmens, dolomīts) un kvartāra (smilts) nogulumos, tāpēc Latvija kopumā ir nodrošināta ar dzeramā ūdens resursiem, bet tie nav izvietoti vienmērīgi. Atsevišķās vietās Kurzemē (Kolkas apkārtnē, Liepājas pilsētā), Zemgales līdzenumā un Rīgas rajonā kvalitatīvi pazemes ūdens resursi ir ierobežoti. Racionāla un taupīga ūdens izmantošana ir katra iedzīvotāja pienākums.…