Depresija sabiedrībā ir ļoti plaši satopams traucējums, taču cilvēki to izprot lielākoties vienkāršoti – kā nomāktu garastāvokli, miega un apetītes traucējumus, negatīvas emocijas, satraukumu un bēdīgu noskaņojumu. Iedzīvotājiem ir salīdzinoši maz informācijas par to, kādas sfēras un cik ļoti var skart depresija. Pēcdzemdību depresija ir ļoti izplatīta (Kumar, Robson, 1984; kā minēts Robertson, 2004), taču par spīti tam, ir ļoti maz diskutēts par to. Pēcdzemdību depresija ir salīdzinoši ilgstošs un problemātisks traucējums, kas skar sievietes sociālo funkcionēšanu dažādās sfērās – attiecībās ar tuviniekiem, darbā un galvenokārt ietekmē mazuļa attīstību un labklājību (Curtona, 1982; O’Hara, 1999 ; Cummings, Davies, 1994; Field, 1992; Goodman, Gotlieb, 1999, kā minēts Robertson, 2004).
Autores temata izvēles motivācija bija saistīta ar vēlmi izprast sievietes, kuras ir piedzīvojušas grūtniecību, laidušas pasaulē mazuli un iegūt informāciju par to, kādas izjūtas pārņem jauno māmiņu un kā mazulis ietekmē viņas dzīvi. Autore uzver pēcdzemdību depresijas saistību ar mātes attiecībām bērnībā, jo tas ir būtisks faktors, kas atsaucas uz mātes un bērna attiecībām nākotnē (Stadlmayr, Amsler, Lemola, Stein, Alt, Burgin, Surbek, & Bitzer, 2006). Neskaitāmos pētījumos ir pierādīta estrogēna, progestorena, testosterona, aksitocīna, mortizola un citu fizioloģisku faktoru potenciālā loma pēcdzemdību depresijā (Zonana & Garman, 2005, kā minēts Barr, 2006 ). Pagaidām spēcīgākais pierādījums bioloģiskam veicinātājam pēcdzemdību depresijai ir tas, ka dažām sievietēm ir pacilāta garastāvokļa reakcija uz hormonālām izmaiņām, un ka pirmsmenstruālā sindroma un / vai garastāvokļa traucējumu simptomu vēsture ar orālo kontracepcijas lietošanu uzrāda predispozīciju pēcdzemdību depresijai (Bloch, Rotenberg, Koren & Klein, 2005). Ir daudz lietas, kas var rosināt pēcdzemdību depresijas rašanos un šie ietekmējošie faktori ir: depresija vai trauksme grūtniecības laikā, zems sociālā atbalsta līmenis (sevišķi partnerattiecībās) un stresa pilnu notikumu pieredze agrā pirmsdzemdību periodā (Robertson, 2004). Tāpat arī nevēlama vai neplānota grūtniecība ir viens no svarīgiem ietekmējošiem faktoriem pēcdzemdību depresijai (Leathers & Kelley, 2000, kā minēts Barr, 2006). Nozīmīgs faktors ir arī neauglības problēmas, mazuļa veselības problēmas gan grūtniecības laikā, gan pēc bērniņa piedzimšanas (Herz, 1992, kā minēts Barr, 2006). Svarīgs riska faktors ir izolēšanās no ģimenes un draugiem un slikta saskaņa starp mātes un bērna temperamentu (Herz, 1992, kā minēts Barr, 2006). …
