Pedagoģiskās domas attīstība Latvijā 20.gadsimta pirmajā pusē

Jūlijs Aleksandrs Students
Pedagoģiskā doma Latvija attīstījās kontekstā ar ārzemes valdošajiem pedagoģiskajiem uzskatiem. Jūlijs Aleksandrs Students (1898 – 1964) ir viens no pedagogiem, kuru devums pedagoģijas teorijā, metodikā un praksē jāzina un jāanalizē katram mūsdienu skolotājam. J.A.Students ir latviešu pedagogs, filozofs un psihologs. Viņa intereses saistīja gan filozofija, ētika, psiholoģija, gan pedagoģija. Viņš rakstīja, ka dzīve jāsaprot, izejot no dzīves uzdevuma un mērķa viedokļa. Dzīves mērķa un uzdevuma izpratne ir prāta rezultāts. Centienos pēc ideālas dzīves slēpjas arī dzīves jēga, bet tā slēpjas dzīves uzdevuma pildīšanas centienos.
Rosīga, daudzveidīga un nenogurstoša bijusi J.A.Studenta darbība 20. un 30.gados. Strādādams par Latvijas Armijas štāba arhīva pārzini, viņš saprata, cik svarīgi radīt pamatu filozofijas, ētikas un psiholoģijas mācīšanai Latvijas skolās. Neizsīkstošā enerģija viņš rakstījis un izdevis mācību līdzekļus – programmas un mācību grāmatas.
Darbā “Vispārīgā paidagoģija” J.A.Students uzsver, ka visās dzīves jomās audzināšanai ir izšķiroša nozīme. Tā stiprina garu, veido iekšējo cilvēku, stiprina cilvēcību: “Izglītības un audzināšanas uzdevums nav cilvēku sagatavot materiālajai peļņai un jutekliskajām ērtībām, bet gan viņu izveidot par personību. Audzinot cilvēkā personības īpašības, posts cilvēce mazināsies. Mācīšanās, studiju un audzināšanas nolūks nav laicīgas, bet garīgas mantas krāšana un vairošana.” J.A.Students uzsvēra domu, ka īsta audzināšana ir pašaudzināšana, īsta izglītība – pašizglītība. Viņa uzskatu pamatā par mācībām un audzināšanu ir darbības teorija. …